44774/98

WyrokETPCz2005-11-10ECLI:CE:ECHR:2005:1110JUD004477498

Analiza orzeczenia

Sekcja wygenerowana przez AI na podstawie treści orzeczenia — nie stanowi cytatu.

Zagadnienie prawne
Czy zakaz noszenia islamskiej chusty na tureckich uniwersytetach stanowił uzasadnioną i proporcjonalną ingerencję w prawo do wolności myśli, sumienia i religii (art. 9 Konwencji) oraz prawo do edukacji (art. 2 Protokołu nr 1) w demokratycznym społeczeństwie?
Ratio decidendi
Trybunał uznał, że zakaz noszenia islamskiej chusty na uniwersytetach, choć stanowił ingerencję w prawo do wolności religii i prawo do edukacji, był przewidziany prawem i służył uzasadnionym celom, takim jak ochrona praw i wolności innych oraz porządku publicznego. Trybunał podkreślił znaczenie zasady sekularyzmu w Turcji, uznając ją za fundamentalną dla ochrony systemu demokratycznego, pluralizmu i równości płci. W ocenie proporcjonalności Trybunał uwzględnił szeroki margines oceny państwa w kwestiach relacji państwo-religia oraz fakt, że chusta islamska w kontekście tureckim nabrała znaczenia politycznego, a jej zakaz miał zapobiegać presji na studentki i chronić świecki charakter instytucji edukacyjnych. Trybunał uznał, że środki były proporcjonalne do realizowanych celów.
Stan faktyczny
Skarżąca, Leyla Şahin, była studentką medycyny na Uniwersytecie Stambulskim. Uważała noszenie islamskiej chusty za swój religijny obowiązek. W 1998 roku rektorat uniwersytetu wydał okólnik zakazujący studentom noszenia chust islamskich lub brody na wykładach, seminariach i zajęciach praktycznych. W wyniku tego skarżącej odmówiono dostępu do zajęć i egzaminów. Jej odwołania do tureckich sądów administracyjnych, w tym do Najwyższego Sądu Administracyjnego, zostały odrzucone. Skarżąca została również zawieszona na jeden semestr za naruszenie regulaminu ubioru i udział w nieautoryzowanym zgromadzeniu. Ostatecznie opuściła Turcję i kontynuowała studia w Wiedniu.
Rozstrzygnięcie
Trybunał orzekł: - 16 głosami do 1, że nie doszło do naruszenia artykułu 9 Konwencji. - 16 głosami do 1, że nie doszło do naruszenia pierwszego zdania artykułu 2 Protokołu nr 1. - Jednogłośnie, że nie doszło do naruszenia artykułu 8 Konwencji. - Jednogłośnie, że nie doszło do naruszenia artykułu 10 Konwencji. - Jednogłośnie, że nie doszło do naruszenia artykułu 14 Konwencji.

Pełny tekst orzeczenia

leila sahini TurqeTis winaaRmdeg   CASE OF LEYLA ŞAHİN v. TURKEY   (ganacxadi #44774/98)   ganCineba   strasburgi   wlis 10 noemberi   saqmeze leila sahini TurqeTis winaaRmdeg~   adamianis uflebaTa evropulma sasamarTlom, romelic Seikriba   didi palatis saxiTSemdeg mosamarTleTa SemadgenlobiT:   b-ni l. vildhaberi, prezidenti,   b-ni k.l. rozakisi,   b-ni j-p. kosta,   b-ni b.m. zupanCiCi,   b-ni r. turmeni,   q-ni f. tulkensi,   b-ni k. birsani,   b-ni k. iungvierti,   b-ni v. butkeviCi,   q-ni n. vajiCi,   b-ni. m. ugrexeliZe,   q-ni a. mularoni,   b-ni j. borego borego,   q-ni e. fura-sandstromi,   q-ni a. giulumiani,   b-ni e. mijeri,   b-ni s.e. jebensi,   da b-ni t.l. erli, didi palatis registratoris moadgile,   imsjela ra ganmartoebiT 2005 wlis 18 maissa da 5 oqtombers,   wlis 5 oqtombers miiRo Semdegi gadawyvetileba:   procedura   1. saqme momdinareobs ganacxadidan (# 44774/98) TurqeTis   respublikis winaaRmdeg, romelic adamianis uflebaTa evropuli   komisiis (SemdgomSi `komisia~) winaSe warmodgenili iqna adamianis   uflebaTa da ZiriTad TavisuflebaTa evropuli konvenciis   (SemdgomSi `konvencia~) adremoqmedi 25-e muxlis Sesabamisad,   TurqeTis   moqalaqis   q-ni   Lleila   sahinis   (SemdgomSi   `ganmcxadebeli~) mier 1998 wlis 21 ivliss.   2. ganmcxadebels warmoadgenda   batoni q. magne briuselis   advokaturidan da batoni k. berzegi, ankaris advokaturidan.   TurqeTis mTavrobas (SemdgomSi `mTavroba~) warmoadgenda batoni   m. ozmeni, Tanawarmomadgeneli.   3. ganmcxadebeli Cioda, rom umaRles saswavleblebSi islamuri   Tavsaburavis tarebis Sesaxeb wesebiT irRveoda konvenciis me-8, me-   9, me-10 da me-14 muxlebiT da pirveli damatebiTi oqmis me-2   muxliT garantirebuli misi uflebebi da Tavisuflebebi.   4. ganacxadi sasamarTlos gadaeca 1998 wlis 1 noembers, roca   ZalaSi Sevida konvenciis me-11 damatebiTi oqmi (me-11 damatebiTi   oqmis me-5 muxlis me-2 punqti).   5. ganacxadi daewera sasamarTlos me-4 seqcias (sasamarTlos   reglamentis 52-e muxlis 1-li punqti).   6. 2002 wlis 2 ivlisis gadawyvetilebiT ganacxadi daSvebuli iqna   arsebiT ganxilvaze am seqciis palatis mier, romelic Sedgeboda   Semdegi mosamarTleebisagan: ser nikolas bratca, b-ni m. pelonpaa,   q-ni e. palmi, b-ni r. turmeni, b-ni m. fiCbaxi, b-ni j. kasadevali da   b-ni s. pavlovCi, agreTve, b-ni m. oboili, seqciis registratori.   7. arsebiTi ganxilva (54-e wesis me-3 punqti) gaimarTa sajarod   adamianis uflebaTa SenobaSi, strasburgSi, 2002 wlis 19 noembers.   8.     wlis     ivnisis   gadawyvetilebaSi   (`palatis   gadawyvetileba~) palatam erTxmad daadgina, rom Tavsaburavis   tarebis akrZalviT konvenciis me-9 muxlis darRvevas adgili ar   hqonia da rom calke gansaxilveli sakiTxi ar warmoiSoba   konvenciis me-8 da me-10 muxlebis, aseve me-14 muxlisa me-9 muxlTan   erTobliobaSi da pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis   safuZvelze.   9. 2004 wlis 27 seqtembers ganmcxadebelma saqmis didi   palatisaTvis gadacema moiTxova (konvenciis 43-e muxli).   10. 2004 wlis 10 noembers didi palatis kolegiam gadawyvita, mieRo   misi moTxovna (wesi 73).   11. didi palatis Semadgenloba gadawyda konvenciis 27-e muxlis   me-2 da me-3 punqtebisa da 24-e wesis debulebebis Sesabamisad.   12. ganmcxadebelma da mTavrobam arsebiT ganxilvaze warmoadgines   werilobiTi komentarebi.   13. mosmena gaimarTa sajarod adamianis uflebaTa SenobaSi   strasburgSi, 2005 wlis 18 maiss (59-e wesis me-3 punqti).   sasamarTlos winaSe gamocxaddnen:   - mTavrobis saxeliT   b-ni m. ozmeni, Tanawarmomadgeneli,   b-ni e. iskani, advokati,   q-ni a. emuleri,   q-ni g. akiuzi,   q-ni d. kilislioglu, mrCevlebi;   - ganmcxadeblis saxeliT   b-ni q. magne,   b-ni k. berzegi, advokati.   sasamarTlom moismina b-ni berzegis, b-ni ozmenisa da b-ni magnes   mimarTvebi.   faqtebi   I. saqmis garemoebebi   14. ganmcxadebeli daibada 1973 wels da 1999 wlidan cxovrobda   venaSi, sadac gaemgzavra stambulidan venis universitetis   samedicino   fakultetze   medicinis   dargSi   swavlis   gasagrZeleblad. igi gamovida tradiciul, morwmune muslimanTa   ojaxidan da islamuri Tavsaburavis tarebas Tavis religiur   valdebulebad miiCnevs.   A. 1998 wlis 23 Tebervlis cirkulari   15. 1997 wlis 26 agvistos gamcxadebelma, romelic im droisaTvis   iyo bursas universitetis samedicino fakultetis mexuTe kursis   studenti, Caabara stambulis universitetis CerahpaSas (Cerrahpaşa)   samedicino fakultetze. is acxadebs, rom bursas universitetSi   oTxi wlis ganmavlobaSi medicinis Seswavlis dros is islamur   Tavsaburavs   Tebervlamde.   atarebda   da   amgvaradve   ganagrZo     wlis   16. 1998 wlis 23 Tebervals stambulis universitetis proreqtorma   gamosca cirkulari, romlis Sesabamisi nawili ambobs:   `konstituciis, kanonebisa da dadgenilebebis Tanaxmad, aseve   umaRlesi administraciuli sasamarTlos, adamianis uflebaTa   evropuli   komisiisa   da   universitetis   administraciuli   organoebis mier miRebuli dadgenilebebis Sesabamisad, studentebi   `TavsaburavebiT~ (romlebic atareben islamur Tavsaburavebs) da   studentebi (igulisxmeba ucxoeli studentebic) wveriT ar   daiSvebian leqciebze, seminarebsa Tu praqtikul mecadineobebze.   Sesabamisad, im studentis, vinc atarebs wvers an islamur   Tavsaburavs, gvari da nomeri ar unda daematos registrirebul   studentTa sias. Tumca studentebs, romlebic daJinebiT moiTxoven   seminarebze daswrebas da saleqcio auditoriebSi Sesvlas,   miuxedavad imisa, rom maTi gvarebi da nomrebi siaSi ar   aRiricxeba, unda mieTiToT maT mdgomareobaze. im SemTxvevaSi, Tu   isini uars ityvian auditoriis datovebaze, maTi gvarebi da   nomrebi CaniSnuli unda iqnes da unda ecnoboT, rom ara aqvT   leqciebze daswrebis ufleba. Tu isini uars ityvian saleqcio   auditoriis   datovebaze,   maswavlebelma   unda   aRniSnos   am   incidentis Sesaxeb Tavis moxsenebaSi, sadac axsnis, ratom gaxda   SeuZlebeli leqciis Catareba, da universitetis Sesabamisi   organoebi am incidentis Sesaxeb saswrafod saqmis kursSi unda   Caayenos, raTa gatarebuli iqnes disciplinuri zomebi.~   17. 1998 wlis 12 marts, zemoxsenebuli cirkularis Sesabamisad,   zedamxedvelma ar dauSva ganmcxadebeli onkologiaSi werilobiT   gamocdaze, radgan igi atarebda islamur Tavsaburavs. 1998 wlis 20   marts orTopediuli travmatologiis kaTedris samdivnom uari   uTxra mas kursze daswrebaze, radgan igi atarebda islamur   Tavsaburavs. 1998 wlis 16 aprils igi imave mizeziT ar dauSves   nevrologiaSi   leqciaze,   xolo     wlis     ivniss   _ sazogadoebriv janmrTelobaSi werilobiT gamocdaze.   B. 1998 wlis 23 Tebervlis cirkularis SeCerebis Sesaxeb brZanebis   gacemis moTxovna   18. 1998 wlis 29 ivliss ganmcxadebelma moiTxova brZanebis   gamocema 1998 wlis 23 Tebervlis cirkularis SeCerebis Sesaxeb.   Tavis werilobiT moTxovnaSi man miuTiTa, rom cirkulariTa da   misi ganxorcielebiT mas daerRva konvenciis me-8, me-9 da me-14   muxlebiTa   da   pirveli   damatebiTi   oqmis   me-2   muxliT   garantirebuli uflebebi, Sesabamisad, ar arsebobda aranairi   normatiuli bazisi am cirkularis gamosacemad da proreqtoris   ofiss ar hqonda am sferos regulirebis ufleba.   19.     wlis     martis   gadawyvetilebiT   stambulis   administraciulma sasamarTlom uari Tqva moTxovnis ganxilvaze,   daadgina ra, rom umaRlesi ganaTlebis Sesaxeb kanonis me-13(b)   nawilis Tanaxmad (kanoni #2547   – ix. qvemoT, punqti 52),   universitetis proreqtors, rogorc universitetis aRmasrulebel   organos, ufleba hqonda, daeregulirebina studentTa Cacmuloba   wesrigis   gamoyenebuli   SenarCunebis   mizniT.   regulirebis   es   ufleba   da   unda iqnes   Sesabamisi   kanonmdeblobisa   sakonstitucio da umaRlesi administraciuli sasamarTloebis   gadawyvetilebebis Sesabamisad. am sasamarTloebis praqtikaze   dayrdnobiT, administraciulma sasamarTlom daadgina, rom arc   zemoxsenebuli maregulirebeli normebi da arc ganmcxadeblis   winaaRmdeg gatarebuli zomebi ar SeiZleba ukanonod iqnes   miCneuli.   20. 2001 wlis 18 aprils uzenaesma administraciulma sasamarTlom   ganmcxadeblis mier samarTlebriv sakiTxebze Setanil saapelacio   saCivarze uari Tqva.   C. ganmcxadeblis   winaaRmdeg   gatarebuli   disciplinaruli   RonisZiebebi   21. 1998 wlis maisSi studentTa disciplinaruli saproceso   wesebis me-6 muxlis (a) qvepunqtis Tanaxmad (ix. qvemoT, punqti 50),   ganmcxadeblis winaaRmdeg aRiZra disciplinaruli saqme Cacmis   wesebis darRvevis gamo.   22. 1998 wlis 26 maiss, im faqtis gaTvaliswinebiT, rom   ganmcxadebeli Tavisi saqcieliT miuTiTebda, rom kvlav apirebda   leqciebsa da/Tu seminarebze Tavsaburavis tarebas, fakultetis   dekanma ganacxada, rom ganmcxadeblis damokidebuleba da Cacmis   wesebis   daucveloba   ar   Seefereboda   studentis   saqciels.   Sesabamisad, man gadawyvita, ganmcxadeblisTvis gafrTxileba   gamoecxadebina.   23. 1999 wlis 15 Tebervals CerahpaSas samedicino fakultetis   dekanatis win Seikriba arasanqcirebuli gaerTianeba, raTa Cacmis   wesebi gaeprotestebina.   24. 1999 wlis 26 Tebervals fakultetis dekanma disciplinaruli   samarTalwarmoeba   wamoiwyo   ramdenime   studentis   mimarT,   ganmcxadeblis CaTvliT, gaerTianebaSi monawileobis gamo. 1999   wlis 13 aprils, ganmcxadeblis gancxadebebis mosmenis Semdeg,   dekanma igi universitetidan erTi semestriT garicxa studentTa   disciplinaruli saproceso wesebis me-9(j) muxlis Sesabamisad (ix.   punqti 50).   25. 1999 wlis 10 ivniss ganmcxadebelma stambulis administraciul   sasamarTlos mimarTa saCivriT, gamoeca brZaneba misi garicxvis   gadawyvetilebis gauqmebis Sesaxeb. stambulis administraciulma   sasamarTlom 1999 wlis 30 noembers moTxovna ar daakmayofila im   safuZvliT, rom saqmis arsidan da am sakiTxze dadgenili   sasamarTlo praqtikidan gamomdinare, sadavo RonisZieba ar   SeiZleba miCneuli iqnes ukanonod.   26. 2000 wlis 28 ivniss #4584 kanonis (romlis Tanaxmad   studentebs   unda   mieceT   amnistia   disciplinaruli   gadacdomisaTvis dawesebuli sanqciebis mimarT da SezRudvebi   gauqmebuli unda iqnes) ZalaSi Sesvlis Semdeg ganmcxadebels   mieca amnistia da gaTavisuflda masze dawesebuli yvela   sasjelisa da SezRudvisagan.   27.     wlis     seqtembers   uzenaesma   administraciulma   sasamarTlom daadgina, rom #4584 kanonma usargeblo gaxada   ganmcxadeblis mier 1999 wlis 30 noembris gadawyvetilebis   kanonTan Seusabamobis moTxovniT gakeTebuli saapelacio saCivris   arsebiTi ganxilva.   28. amave dros, 1999 wlis 16 seqtembers, ganmcxadebelma miatova   TurqeTis saswavlebeli da Cairicxa venis universitetSi, sadac   gaagrZela sauniversteto ganaTlebis miReba.   II. Sesabamisi kanonmdebloba da praqtika   A. konstitucia   29. konstituciis Sesabamisi debulebebi iTvaliswinebs:   muxli 2   `TurqeTis respublika aris demokratiuli, sekularuli (laik) da   socialuri saxelmwifo, dafuZnebuli samarTlebrivi saxelmwifos   principebze, romelic pativs scems adamianis uflebebs socialuri   mSvidobis,   suliskveTebiT,   erovnuli   solidarobisa   aTaTurqis   da   samarTlianobis   da   erTgulia   nacionalizmisa   gamsWvalulia preambulaSi miTiTebuli ZiriTadi principebiT~.   muxli 4   `dauSvebelia damatebebis Setana an warmodgena konstituciis 1-li   muxlis debulebebSi, romlebic adgens rom saxelmwifo   respublikaa, me-2 muxlis, romelic exeba respublikis elementebs,   an me-3 muxlis debulebebSi~.   muxli 10   `yvela adamiani Tanabaria kanonis winaSe ganurCevlad misi enis,   rasis,   kanis   feris,   sqesis,   politikuri   Sexedulebis,   filosofiuri rwmenis, religiis, religiuri seqtis wevrobisa Tu   sxva msgavsi safuZvlisa.   mamakacebsa da qalebs eniWebaT Tanaswori uflebebi. saxelmwifom   unda miiRos zomebi, raTa aseTi Tanasworoba praqtikaSi iqnes   miRweuli.   dauSvebelia, romelime adamians, ojaxs, jgufsa Tu klass mieniWos   privilegia.   saxelmwifo da administraciuli organoebi yvela garemoebaSi   moqmedeben kanonis winaSe Tanasworobis principis Sesabamisad.~   muxli 13   `ZiriTadi uflebebi da Tavisuflebebi SeiZleba SezRuduli iqnes   mxolod kanoniT da konstituciaSi gaTvaliswinebuli specialuri   debulebebis safuZvelze, im pirobiT, rom aseTi uflebebisa da   Tavisuflebebis arsi xeluxlebeli darCeba. aseTi SezRudva ar   unda ewinaaRmdegebodes konstituciis teqstsa Tu suliskveTebas   an demokratiuli, sekularuli socialuri wesrigis moTxovnebs da   unda daeqvemdebaros proporciulobis princips.~   muxli 14   `konstituciaSi gaTvaliswinebuli uflebebi da Tavisuflebebi ar   SeiZleba gamoyenebuli iqnes, Tu amiT Ziri eTxreba qveynis   teritoriul mTlianobas, eris erTianobas an adamianis uflebebze   dafuZnebul demokratiul da sekularul respublikas.   konstituciis arc erTi debuleba ar unda iqnes gagebuli   imgvarad, TiTqos igi uflebas aniWebs saxelmwifos an individebs,   Caeban saqmianobaSi, romelic gamiznuli iqneba konstituciaSi   gaTvaliswinebuli uflebebisa da Tavisuflebebis dasarRvevad an   maT SesazRudad konstituciiT dasaSveb zRvarze metad.   sasjeli, romelsac daeqvemdebarebian pirebi, romlebic Caebmebian   am   debulebebis   sawinaaRmdego   saqmianobaSi, ganisazRvreba   kanoniT.~   muxli 24   `yvelas   aqvs   ufleba   sindisis,   rwmenisa da religiuri   aRmsareblobis Tavisuflebisa.   locvebi, aRmsarebloba da religiuri ritualebi unda Catardes   Tavisuflad, im pirobiT, rom isini ar daarRvevs me-14 muxlis   debulebebs.   aravin SeiZleba iZulebiT monawileobdes locvebSi, sakulto da   religiur ritualebSi an iZulebiT gaacxados Tavisi religiuri   mrwamsi   da   aRmsarebloba;   aravin   SeiZleba   daeqvemdebaros   cenzuras an mieces pasuxisgebaSi Tavisi religiuri mrwamsisa Tu   aRmsareblobis gamo.   ganaTleba da swavleba religiasa da eTikaSi uzrunvelyofili   unda iqnes saxelmwifos zedamxedvelobisa da kontrolis   safuZvelze. swavleba religiis kulturasa da moralSi saswavlo   programis savaldebulo nawilia dawyebiT da saSualo skolebSi.   sxva religiuri   ganaTleba da swavleba arCeviTi xasiaTisaa,   mcirewlovani bavSvebis SemTxvevaSi gadawyvetileba miRebuli unda   iqnes maTi kanonieri meurveebis mier.   aravin   SeiZleba   raime   formiT   eqspluatacia   gauwios   an   Seuracxyos religia, religiuri grZnobebi an religiis mier   siwmindeebad aRiarebuli sagnebi im motiviT, rom saxelmwifos   socialuri, ekonomikuri, politikuri an samarTlebrivi wesrigi   dafuZnebuli iqnes religiur wesebze, Tundac nawilobriv, an im   mizniT, rom uzrunvelyos misi politikuri Tu piradi interesi an   masze raime gavlena iqonios.~   muxli 42   `aravis SeiZleba CamoerTvas swavlisa da ganaTlebis miRebis   ufleba.   ganaTlebis uflebis farglebi gansazRvrulia da regulirdeba   kanoniT.   swavlebis miwodeba xdeba saxelmwifos zedamxedvelobisa da   kontrolis qveS, aTaTurqis principebisa da reformebis da   Tanamedrove   samecniero   da   saganmanaTleblo   meTodebis   Sesabamisad. dauSvebelia iseTi saganmanaTleblo an saswavlo   dawesebulebis Seqmna, romelic ar misdevs am wesebs.   swavlebis   Tavisufleba   ar   aTavisuflebs   moqalaqeebs   valdebulebisagan, loialurni darCnen konstituciis mimarT.   dawyebiTi   ganaTleba   savaldebuloa   yvela   moqalaqisaTvis   ganurCevlad sqesisa da ufasoa saxelmwifo skolebSi.   dawyebiTi da saSualo skolebis marTvisa da funqcionirebis   wesebi   regulirdeba   kanoniT   saxelmwifo   skolebisaTvis   moswavleebs   dadgenili standartebis dacviT.   saxelmwifo uzrunvelyofs finansurad SezRudul   saWiro daxmarebiT stipendiis an sxva saxiT, raTa maT SeZlon   swavlis gagrZeleba. saxelmwifo miiRebs Sesabamis zomebs im   pirTa   reabilitaciisTvis,   romlebic   saWiroeben   specialur   treningebs, raTa kvlav saWironi gaxdnen sazogadoebisaTvis.   ganaTleba, swavleba, kvleva da swavla aris is saqmianobebi,   romlebic SeiZleba ganxorcieldes saganmanaTleblo da saswavlo   dawesebulebebSi. dauSvebelia am saqmianobebisaTvis raime formiT   xelis SeSla...~   muxli 153   `sakonstitucio   sasamarTlos   gadawyvetileba   sabolooa.   debulebis gabaTilebis Sesaxeb gadawyvetileba ar SeiZleba   gaxdes sajaro werilobiTi motivaciis gareSe.   kanonis   an   sakanonmdeblo   aqtis   an   romelime   debulebis   gauqmebisas sakonstitucio sasamarTlo ar unda moqmedebdes   rogorc kvazi-sakanonmdeblo organo iseTi debulebis SeqmniT,   romelic ZalaSi unda Sevides.   ...   sakonstitucio sasamarTlos gadawyvetilebebi dauyovnebliv unda   gamoqveyndes   oficialur   gazeTSi   da   isini   savaldebuloa   sakanonmdeblo, aRmasrulebeli da sasamarTlo organoebisaTvis,   administraciuli …dawesebulebebisaTvis da fizikur da iuridiul   pirTaTvis.~   B. saqmis winmswrebi movlenebi da istoria   1. religiuri Cacmuloba da sekularizmis principi   30. TurqeTis respublika dafuZnebuli iqna principze, rom   saxelmwifo unda iyos sekularuli (laik). 1923 wlis 29 oqtombers   respublikis gamocxadebamde da mas Semdeg, sazogadoeba da   religiuri wreebi erTmaneTs daSordnen revoluciuri reformebis   gamo, rogorebic iyo: 1923 wlis 3 marts xalifatis gauqmeba; 1928   wlis 10 aprils sakonstitucio debulebis anulireba, romliTac   islami saxelmwifo religiad cxaddeboda; da bolos, 1937 wlis 5   Tebervals   sakonstitucio   cvlilebis   miReba,   romliTac   sekularizmis princips sakonstitucio statusi mieniWa (ix. 1924   wlis konstituciis me-2 da 1961 da 1982 wlis konstituciebis me-2   muxlebi, romlebic Camoyalibebulia 29-e punqtSi).   31. sekularizmis princips saTave daedo otomanuri sazogadoebis   gafarToebiT mecxramete saukunidan respublikad gamocxadebamde.   Tanamedrove sajaro sazogadoebis Seqmnis idea, sadac yvela   moqalaqisaTvis garantirebuli iqneboda Tanasworoba ganurCevlad   religiis, sarwmunoebis an sqesisa, saTaves hpovebs mecxramete   saukuneSi otomanur debatebSi. qalTa uflebebSi mniSvnelovani   winsvla iqna miRweuli am periodSi (ganaTlebis miRebisas     Tanaswori mopyroba, 1914 wels poligamiis akrZalva, qorwinebis   saqmeebze iurisdiqciis gadacema sekularuli sasamarTlosaTvis,   romelic mecxramete saukuneSi Seiqmna).   32. respublikuri idealis damaxasiaTebeli Strixi iyo qalTa   Cabma sazogadoebriv cxovrebaSi da maTi aqtiuri monawileoba   sazogadoebaSi. Sesabamisad, ideebs, romelTa Tanaxmad qalebi unda   gaTavisuflebuliyvnen   religiuri   SezRudvebisagan   da   sazogadoebas unda ganecada modernizacia, gaaCnda saerTo sawyisi.   amgvarad, 1926 wlis 17 Tebervals miRebuli iqna samoqalaqo   kodeqsi,   romelic   uzrunvelyofda   sapirispiro   sqesTa   Tanasworobas   samoqalaqo   uflebebiT   sargeblobaSi,   gansakuTrebiT ki ganqorwinebisa da memkvidreobis miRebisas.   Sesabamisad, 1934 wlis 5 dekembris sakonstitucio cvlilebebiT   (1924 wlis konstituciis me-10 muxli) qalebma moipoves mamakacTa   Tanaswori politikuri uflebebi.   33.   Cacmulobas, iyo 1925 wlis 28 noembris aqti (kanoni #671), romelic   Cacmulobas ganixilavda, rogorc Tanamedroveobis sakiTxs.   pirveli   sakanonmdeblo   aqti,   romelic   aregulirebda   amgvaradve, 1934 wlis 3 dekembris Cacmulobis Sesaxeb aqtiT   (kanoni # 2596) religiuri niSnulebis tareba nebadarTuli iqna   mxolod aRmsareblobis adgilebSi da religiur ceremonialebze,   religiisa Tu rwmenis miuxedavad.   34. 1924 wlis aqtiT saganmanaTleblo momsaxurebis Sesaxeb (kanoni   #430) daixura religiuri skolebi da yvela skola daeqvemdebara   ganaTlebis saministros kontrols. es aqti aris erTi im   kanonTagani, romelsac aqvs sakonstitucio statusi da daculia   TurqeTis konstituciis 174-e muxliT.   35. TurqeTSi islamuri Tavsaburavis tareba skolebsa da umaRles   saswavleblebSi bolo drois fenomenia, romelic saTaves iRebs   1980-iani wlebidan. am sakiTxze farTo diskusia imarTeboda da igi   kvlav cocxali debatebis sagnad rCeba TurqeTis sazogadoebaSi.   Tavsaburavis momxreni mis tarebas aRiqvamen valdebulebad da/an   religiur TviTmyofadobasTan dakavSirebul gamoxatvis formad.   Tumca sekularizmis momxreni, romlebic ganasxvaveben başörtüsü-s   (tradiciuli anatoluri Tavsaburavi, romelsac moSvebulad   ikeTeben) da turban-s (mWidrod moxveuli Tavsaburavi, romelic   faravs Tmasa da yels), islamur Tavsaburavs aRiqvamen politikuri   islamis simbolod. 1996 wlis 28 ivniss koaliciuri mTavrobis   (romelic dakompleqtebuli iyo islamisturi Refah Partisi-sa da   centristi-memarjvene Doğru Yol Partisi-sagan) mier Zalauflebis   mopovebis   Sedegad   gaimarTa   debatebi   Zlieri   politikuri   qveteqstebiT. Refah Partisi-is liderebi, imdroindeli premier-   ministris   CaTvliT,   demokratiuli   Rirebulebebisadmi     gansakuTrebuli   damokidebulebiT   da   mravalferovani   samarTlebrivi sistemebis mxardaWeriT, romlebic funqcionireben   TiToeuli religiuri jgufisaTvis sxvadasxva religiuri wesebis   Tanaxmad, TurqeTis sazogadoebaSi aRqmulni iqnen respublikuri   Rirebulebebisa   da   samoqalaqo   mSvidobisaTvis   seriozul   safrTxed (ix. Refah Partisi (the Welfare Party) and Others v. Turkey, #.   41340/98, 41342/98, 41343/98 da41344/98, ECHR 2003-II).   2. Cacmis wesebi umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi da   sakonstitucio sasamarTlos praqtika   36.   umaRles   saganmanaTleblo   dawesebulebebSi   CacmasTan   dakavSirebiT pirveli sakanonmdeblo aqti gamoica 1981 wlis 22   ivliss kabinetis mier wesebis saxiT, romelTa Tanaxmad sajaro   dawesebulebebSi   da   organizaciebSi   momuSave   aparats   da   personals, aseve qal studentebs saxelmwifo saswavleblebSi   moeTxovaT Cveulebrivi, Tanamedrove tansacmlis tareba. wesebi   aseve krZalavda aparatis qali wevrebisa da studentebis mier   saganmanaTleblo dawesebulebebSi Cadris tarebas.   37. 1982 wlis 20 dekembers umaRlesi saganmanaTleblo organos   mier gamoica cirkulari umaRlesi ganaTlebis dawesebulebebSi   Tavsaburavis tarebis Sesaxeb. islamuri Tavsaburavebi aikrZala   saleqcio   auditoriebSi.   umaRlesma   administraciulma   sasamarTlom 1984 wlis 13 dekembris gadawyvetilebaSi daadgina,   rom wesebi kanonis farglebSi xvdeboda da aRniSna:   `ubralo uwyinari praqtikis miRma, Tavsaburavis tareba xdeba   iseTi   xedvis   simbolo,   romelic   ewinaaRmdegeba   qalTa   Tavisuflebebs da respublikis ZiriTad principebs.~   38. 1988 wlis 10 dekembers ZalaSi Sevida umaRlesi ganaTlebis   Sesaxeb aqtis (kanoni #2547) me-16 gardamavali nawili, sadac weria:   `umaRles   saganmanaTleblo   dawesebulebaTa   oTaxebsa   da   derefnebSi, mosamzadebel skolebSi, laboratoriebSi, klinikebsa   da mravaldisciplinur klinikebSi savaldebuloa Tanamedrove   Cacmulobis tareba. Cadris an Tavsaburavis tareba, romelic   faravs kisersa da Tmas, dasaSvebia religiuri aRmsareblobis   dros.~   39. 1989 wlis 7 martis gadawyvetilebaSi, romelic oficialur   gazeTSi daibeWda 1989 wlis 5 ivliss, sakonstitucio sasamarTlom   daadgina,   konstituciis   rom   zemoxsenebuli   me-2 (sekularizmi),   debuleba   me-10   ewinaaRmdegeboda   (kanonis winaSe   Tanasworoba) da 24-e (religiis Tavisufleba) muxlebs. man aseve   daadgina, rom es debuleba ver eTviseba sqesTa Tanasworobis     princips, romelic, inter alia, aSkarad devs respublikur da   revoluciur RirebulebebSi (ix. konstituciis preambula da 174-e   muxli).   sakonstitucio   sasamarTlos   mosamarTleebma   TavianT   gadawyvetilebaSi pirvel rigSi axsnes is, rom sekularizmma   sakonstitucio statusi moipova qveynis istoriuli gamocdilebisa   da sxva religiebTan SedarebiT islamis Taviseburebis gamo;   sekularizmi iyo arsebiTi winapiroba demokratiisaTvis da   religiis Tavisuflebisa da kanonis winaSe Tanasworobis garantis   saxiT moqmedebda.   is aseve icavda saxelmwifos, rom raime   upiratesoba ar mieniWebina romelime religiisa TuU rwmenisaTvis;   Sesabamisad, sekularuli saxelmwifo ver moixmobs religiur   aRmsareblobas   sakanonmdeblo   funqciebis   Sesrulebisas.   sakonstitucio sasamarTlos mosamarTleebma daadgines, inter alia:   `sekularizmi   socialuri da kulturuli cxovrebisa, romelic efuZneba   erovnul suverenitets, demokratias, Tavisuflebasa da   aris   samoqalaqo   organizatori   politikuri,   mecnierebas. sekularizmi aris principi, romelic adamians   sTavazobs SesaZleblobas, gaimyaros Tavisi pirovnuloba azris   TavisuflebiT da romelic, politikasa da religiur rwmenas   Soris gansxvavebis dadgeniT, sindisisa da religiis Tavisuflebas   qmediTs xdis. religiaze dafuZnebul sazogadoebebSi, romlebic   funqcionireben religiuri azrebiTa da religiuri wesebiT,   politikuri organizacia religiuri xasiaTisaa. sekularul   reJimSi religia politikuri rolisagan Tavisufldeba. is aRar   warmoadgens Tanamdebobis pirTa iaraRs da inarCunebs Tavis   pativsacem adgils, romelic ganisazRvreba yvela adamianis   sindisiT...~.   mis daurRvevel bunebaze miTiTebiT, sakonstitucio sasamarTlom   daadgina, rom religiis, sindisisa da aRmsareblobis Tavisufleba,   romelic igive ar aris, rac calkeuli religiuri niSnebis   tarebis ufleba, pirvel rigSi, iZleva Tavisuflad arCevis   garantias, mihyves Tu ara piri ama Tu im religias. man axsna, rom   individualuri aRmsareblobis piraduli sferos farglebs miRma   religiis   sajaro   gamomJRavnebis   wesrigis   Tavisufleba   motiviT,   SesaZloa   raTa   SeizRudos   daculi iqnes   miRwevis   sekularizmis principi.   yvela Tavisufalia, airCios, ra Caicvas, magram aseve pativi unda   sces sazogadoebis socialur da religiur Rirebulebebsa da   tradiciebs. Tumca roca religiis gavleniT individebs Tavs   moexvaT specialuri Cacmuloba, es religia warmodgenili da   aRqmuli iqna, rogorc Rirebulebebis erTianoba, romelic   SeusabamobaSi modioda Tanamedrove sazogadoebasTan. ufro metic,     TurqeTSi, sadac mosaxleobis umravlesoba muslimani iyo,   islamuri Tavsaburavis tarebis savaldebulo religiur   valdebulebad aRiareba gamoiwvevda Rrmad morwmune da morwmune   muslimanTa da aTeistTa Soris diskriminacias im sababiT, rom   nebismieri piri, vinc uars ityoda Tavsaburavis tarebaze, udavod   CaiTvleboda religiis mowinaaRmdeged an arareligiurad.   sakonstitucio sasamarTlom aseve aRniSna, rom studentebs   ufleba unda hqondeT, imuSaon da ganaTleba miiRon mSvid,   tolerantul da ormxrivad damxmare atmosferoSi, am miznisagan   religiuri mikuTvnebis gamomxatveli niSnebiT acdenis gareSe. man   daadgina, rom imis miuxedavad, islamuri Tavsaburavi iyo Tu ara   islamis gamoxatuleba, am tipis religiuri simbolosaTvis   umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi samarTlebrivi cnobis   miniWeba   ar   Seesabameboda   princips,   romlis   mixedviTac   saxelmwifo unda iyos neitraluri, radgan igi valdebulia,   moagvaros konfliqtebi sxvadasxva religiuri aRmsareblobisa da   rwmenis mqone studentebs Soris.   40. 1990 wlis 25 oqtombers ZalaSi Sevida #2547 kanonis me-17   garadamavali nawili, romelic gulisxmobs:   `umaRles   saganmanaTleblo   dawesebulebebSi   unda   iyos   Cacmulobis Tavisufali arCevani, im pirobiT, Tu es ar   ewinaaRmdegeba moqmed kanonebs.~   41. 1991 wlis 9 aprilis gadawyvetilebaSi, romelic daibeWda   oficialur gazeTSi 1991 wlis 31 ivliss, sakonstitucio   sasamarTlom   aRniSna,   rom     wlis   marts   miRebul   gadawyvetilebaSi dadgenili principis Sesabamisad, zemoxsenebuli   debuleba krZalavs umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi   religiuri niSniT Tavsaburavebis tarebas da, amgvarad, igi   Seesabameba konstitucias. sakonstitucio sasamarTlom daadgina,   inter alia:   `... fraza `moqmedi kanonebi~ upirveles yovlisa miuTiTebs   konstituciaze ... umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi   religiuri mrwamsis gamo kisrisa da Tmis CadriTa Tu   TavsaburaviT   Tanasworobis   saganmanaTleblo   dafarva   ewinaaRmdegeba   aseT SemTxvevebSi   sadavo   sekularizmisa   da   princips.   umaRles   debulebiT   dawesebulebebSi   nebadarTuli Cacmulobis arCevis Tavisufleba `ar gulisxmobs   religiuri xasiaTis Cacmulobas an kisrisa da Tmebis CadriTa Tu   TavsaburaviT dafarvas~,... am debulebiT (me-17 gardamavali   nawilis) nebadarTuli Tavisufleba pirobiTia da ar unda   ewinaaRmdegebodes `moqmed kanonebs~. sakonstitucio sasamarTlos   wlis 7 martis gadawyvetileba adgens, rom adamianis mier     kisrisa da Tmis CadriTa Tu TavsaburaviT dafarva pirvel   yovlisa winaaRmdegobaSi modis konstituciasTan. Sesabamisad,   zemoxsenebul nawilSi Camoyalibebuli piroba, romelic iTxovs,   rom Cacmulobis arCevani ar ewinaaRmdegebodes moqmed kanonebs,   Cacmulobis Tavisuflebis farglebidan iRebs kisrisa da Tmis   CadriTa Tu TavsaburaviT dafarvas~...~.   3. wesebis gamoyeneba stambulis universitetSi   42. stambulis universiteti daarsda meTxuTmete saukuneSi da   warmoadgens saxelmwifo umaRlesi saswavleblebis erT-erT   ZiriTad centrs TurqeTSi. mas aqvs Cvidmeti fakulteti (ori   samedicino fakultetis CaTvliT - Cerrahpaşa da Çapa) da Tormeti   umaRlesi saganmanaTleblo skola. masSi iricxeba daaxloebiT 50   studenti.   43. 1994 wels, universitetis medicinis skolaSi meanobis kursze   Caricxuli qali studentebis mier dawyebuli peticiis kampaniis   Semdgom, proreqtorma gaavrcela memorandumi, romelSic axsna   islamuri Tavsaburavis sakiTxis foni da Sesabamisi wesebis   samarTlebrivi safuZveli, kerZod ki aRniSna:   `meanobis kursis studentebisaTvis seminarebze Tavsaburavis   tarebis akrZalva miznad isaxavs ara maTi aRmsareblobisa da   religiis Tavisuflebis SezRudvas, aramed emorCileba moqmed   kanonebsa da wesebs. TavianTi samuSaos Sesrulebisas meanebi da   meddebi   atareben   uniformas.   es   uniforma   aRwerili   da   gansazRvrulia   janmrTelobis   saministros   mier gacemuli   dadgenilebiT... studentebi, romlebsac surT am profesiis   daufleba, informirebulni arian amis Sesaxeb. warmoidgineT meani   studenti, romelic cdilobs, bavSvi moaTavsos inkubatorSi an   gamoiyvanos   iqidan,   an   saoperacio   blokSi   Tu   dedaTa   ganyofilebaSi exmareba eqims da atarebs grZelsaxeloebian   paltos.~   44. proreqtori Sewuxebuli iyo, rom islamuri Tavsaburavis   tarebis nebarTvis moTxovnis kampaniam yvela sauniversiteto   dawesebulebaSi miaRwia piks, riTac gaCnda wesrigis darRvevis   riski, rac universitetSi, fakultetze, hospital Cerrahpaşa-Si da   medicinis   skolaSi   areulobas   gamoiwvevda.   man   mouwoda   studentebs, damorCilebodnen Cacmis wesebs da Seaxsena pacientTa   uflebebi.   45. 1994 wlis 1 ivniss universitetis aRmasrulebelma miiRo   rezolucia studentebisa da universitetis aparatisaTvis Cacmis   wesebis Sesaxeb, romelSic naTqvamia:     `umaRles saswavleblebSi Cacmulobis maregulirebeli wesebi   dadgenilia kanonebsa da dadgenilebebSi. sakonstitucio   sasamarTlom miiRo gadawyvetileba, romelic universitetebSi   religiuri niSnebis tarebas krZalavs.   gadawyvetileba exeba Cveni universitetis yvela students da   administraciul da sxva saxis akademiur personals, yvela doneze.   saxeldobr, meddebi, meanebi, eqimebi da veterinarebi valdebulni   arian, daemorCilon Cacmis wesebs, rogorc amas moiTxovs   samecniero gaTvlebi da kanonmdebloba, janmrTelobis da sxva   samecniero seminarebis dros (meddis saqmianobis, laboratoriuli   samuSaos, qirurgiis da mikrobiolobiis Sesaxeb). vinc ar   daemorCileba Cacmis wesebs, ar unda iqnes daSvebuli seminarebze.~   46. 1998 wlis 23 Tebervals gavrcelda stambulis universitetis   proreqtoris mier xelmowerili cirkulari, romelic Seicavda   instruqciebs universitetSi im studentTa miRebis Sesaxeb,   romlebic atarebdnen wvers an islamur Tavsaburavs (cirkularis   teqsti ixileT me-16 punqtSi).   47. 1998 wlis 9 ivliss universitetma miiRo rezolucia (#11),   romlis mixedviT:   `1. stambulis universitetis studentebi unda daemorCilon Cacmis   Sesaxeb kanonier principebsa da wesebs, romlebic dadgenilia   sakonstitucio   sasamarTlosa   da   umaRlesi   sasamarTlo   organoebis gadawyvetilebebSi.   2. studentebs ekrZalebaT iseTi tansacmlis tareba, romelic   simbolurad asaxavs an gamoxatavs romelime religias, rwmenas,   rasas   an   politikur   Tu   ideologiur   damokidebulebas   universitetis romelime institutsa Tu fakultetze an mis   derefnebSi.   3. studentebi unda daemorCilon wesebs, romlebic iTxovs   specialuri tansacmlis tarebas profesiuli niSniT TavianT   institutebsa da fakultetebze.   4. fotosuraTebi, romlebsac studentebi awvdian institutebs an   fakultetebs, gadaRebuli unda iqnes `anfasSi~ `Tavisa da kisris   daufaravad~. isini unda iyos araumetes eqvsi Tvis win gadaRebuli   da SesaZlebels unda xdides studentis identificirebas.   5. nebismieri piri, vinc gamoxatavs zemoaRniSnuli punqtebis   sawinaaRmdego damokidebulebas, an piri, romelic sityvierad,   werilobiTi formiT Tu saqmianobiT mxars uWers amgvar     damokidebulebas,   pasuxs   agebs   studentTa   disciplinuri   proceduris wesebis Tanaxmad~.   4. studentTa disciplinuri saproceso wesebi   48. studentTa disciplinuri saproceso   wesebi,   romlebic   gamoqveynda 1985 wlis 13 ianvris oficialur gazeTSi, moicavs   disciplinuri sasjelis xuT saxes: gafrTxilebas, SeniSvnas,   studentobis   erTi   kviridan   Tvemde   droebiT   SeCerebas,   studentobis erTi an ori semestriT droebiT SeCerebas da   garicxvas.   49. universitetis derefnebSi islamuri Tavsaburavis ubralo   tareba disciplinur gadacdomas ar warmoadgens.   50. wesebis me-6(a) punqtis Tanaxmad, studenti, romlis `qceva da   damokidebuleba ar Seefereba studentisas,~ miiRebs gafrTxilebas.   SeniSvna, inter alia, miecema studentebs, romelTa qcevac imgvaria,   rom kargaven pativiscemasa da rwmenas, romlebic maT moeTxovebaT   an romlebic Slian leqciebs, seminarebs, praqtikul mecadineobebs   laboratoriebSi an saseminaro darbazebSi (me-7 punqtis (a) da (e)   qvepunqtebi). studentebi, romlebic pirdapir an arapirdapir   zRudaven sxvaTa uflebebs iswavlon da aswavlon an visi qmedebac   iwvevs siCumis, simSvidis da Sromisunarianobis darRvevas, rac   aucilebelia umaRles saganmanaTleblo dawesebulebaSi, an vinc   amgvar dawesebulebebSi erTveba politikur saqmianobaSi, pasuxs   agebs studentobis erTi kviridan erT Tvemde droebiTi SeCerebiT   (me-8 punqtis (a) da (c) qvepunqtebi). me-9 punqtis (j) qvepunqti adgens,   rom studentebi, romlebic organizebas ukeTeben an monawileoben   arasanqcirebul mitingebSi universitetis derefnebSi, pasuxs   ageben studentobis erTidan or semestramde droebiTi SeCerebiT.   51. disciplinur saCivarTa gamoZiebis procedura Camoyalibebulia   13-34 wesebSi. me-16 da 33-e punqtebis mixedviT, pativi unda eces   studentTa dacvis uflebas da disciplinurma sabWom unda   gaiTvaliswinos is mizezebi, ramac ganapiroba studentis mier   wesebis darRveva. yvela disciplinuri RonisZieba eqvemdebareba   administraciul sasamarTloSi sasamarTlo gadasinjvas.   5. universitetis organoTa mier regulirebis ufleba   52. vinaidan konstituciis 130-e muxlis Tanaxmad umaRlesi   saswavleblebi sajaro samarTlis iuridiuli pirebia, maT   eniWebaT avtonomiis xarisxi da eqvemdebarebian saxelmwifo   kontrols,   samenejmento   rac   imaSi   gamoixateba,   mier,   rom   rogoricaa   isini   imarTebian   proreqtori,   organoebis   delegirebuli kanonieri uflebebiT.     #2547 kanonis me-13 nawilis Sesabamisi nawili ambobs:   `... (b) proreqtorebs aqvT Semdegi uflebebi, kompetencia da   valdebulebebi:   1. uxelmZRvanelon universitetis gamgeobis Sexvedrebs, danergon   maTi   rezoluciebi,   ganixilon   universitetis   gamgeobis   winadadebebi da miiRon saWiro gadawyvetilebebi da uzrunvelyon,   rom universitetis dawesebulebebma imuSaon koordinirebuli   wesiT,...   5.   zedamxedveloba   da   monitoringi   gauwios   universitetis   departamentebs da universitetis aparats yvela doneze.   proreqtori upirvelesad pasuxs agebs usafrTxoebis zomebis   miRebaze   da   universitetis   muSaobis   administraciul   da   samecniero aspeqtebis zedamxedvelobasa da monitoringze...~   53. #2547 kanonis me-13 nawilis Tanaxmad, proreqtorisaTvis   miniWebuli monitoringisa da zedamxedvelobis ufleba   eqvemdebareba administraciuli sasamarTloebis mier dawesebul   kanonierebisa da yuradRebiT Seswavlis moTxovnebs.   C. sakonstitucio sasamarTlos gadawyvetilebebis samotivacio   nawilis savaldebuli Zala   54. sakonstitucio sasamarTlom Tavis 1999 wlis 27 maisis   gadawyvetilebaSi (E. 1998/58, K. 1999/19), romelic daibeWda 2000   wlis 4 martis oficialur gazeTSi (Official Gazette), daadgina, inter   alia:   `sakanonmdeblo da aRmasrulebeli organoebisaTvis savaldebuloa   rogorc gadawyvetilebaTa sarezolucio nawilebi, aseve mTliani   motivaciac.   gadawyvetilebebsa   da   maTSi   Camoyalibebul   motivaciaSi dadgenilia standartebi, romlebiTac sakanonmdeblo   saqmianoba unda Sefasdes, da am saqmianobisaTvis dawesebulia   saxelmZRvanelo direqtivebi.~   D. SedarebiTi samarTali   55. oc weliwadze metia islamuri Tavsaburavebis adgili   saxelmwifo ganaTlebis sferoSi evropaSi debatebis sagnad iqca.   umetes evropul saxelmwifoSi debatebi ZiriTadad exeboda   dawyebiT da saSualo skolebs. Tumca TurqeTSi, azerbaijansa da   albaneTSi debatebi exeboda ara marto individis Tavisuflebis   Temas,   aramed   aseve   islamuri   Tavsaburavis   politikur   mniSvnelobasac. es is wevri saxelmwifoebia, romlebmac umaRles     saswavleblebSi   daaweses.   islamuri   Tavsaburavis   tarebaze   SezRudva   56. safrangeTSi, sadac sekularizmi respublikuri Rirebulebebis   erT-erT ZiriTad qvakuTxedad iTvleba, kanoni, romelic   sekularizmis principis Sesabamisad aregulirebs saxelmwifo   dawyebiT da saSualo skolebSi religiuri mikuTvnebis   gamomxatveli niSnebisa da tansacmlis tarebas, miRebuli iqna 2004   wlis 14 marts. kanoniT ganaTlebis kodeqss daemata axali muxli   L. 141-5-1, romlis Tanaxmad: `saxelmwifo dawyebiT da saSualo   skolebSi im niSnebisa da tansacmlis tareba, romlebiTac   moswavle zedmetad gamoxatavs Tavis religiur mikuTvnebas,   akrZalulia. skolis wesebiT unda dadgindes, rom disciplinuri   samarTalwarmoebis dawyebas win unda uswrebdes moswavlesTan   dialogi~.   es aqti Seexeba yvela saxelmwifo skolasa Tu saganmanaTleblo   dawesebulebas, bakalavriatis Semdgomi kursebis CaTvliT (grandes   écoles-Si Sesasvleli mosamzadebeli kursebi da daxelovnebis   treningis kursebi). is ar moicavs saxelmwifo universitetebs. amas   garda, 2004 wlis 18 maisis cirkulari naTels xdis, rom aqti exeba   `... niSnebs..., rogoricaa islamuri Tavsaburavi, rac ar unda erqvas   mas, kipa an Zalian didi zomis jvari, romelic dauyovnebliv   amocnobads xdis matareblis religiur mikuTvnebulobas.~   57. belgiaSi franguli sazogadoebrivi jgufis 1994 wlis 13   martis dekreti adgens, rom sazogadoebaSi ganaTleba unda iyos   neitraluri.   moswavleebs   principSi   ufleba   aqvT,   ataron   religiuri niSnebi. Tumca maT amis ufleba aqvT mxolod maSin, Tu   daculia adamianis uflebebi, sxvaTa reputacia, erovnuli   usafrTxoeba, sajaro wesrigi, sazogadoebrivi janmrTeloba da   morali da es Seesabameba Sida wesebs. garda amisa, maswavleblebma   ar unda dauSvan maT daqvemdebarebaSi myofTa mier religiuri da   filosofiuri   prozelitizmi   an   moswavleebis   mier   an   moswavleebis meSveobiT politikuri dapirispirebis organizeba.   dekreti adgens, rom SezRudvebi SeiZleba dawesdes skolis   wesebiT. 2004 wlis 19 maiss frangulma sazogadoebrivma jgufma   gamosca   dekreti,   romelic   miznad   isaxavda   mopyrobis   Tanasworobis dawesebas. flamandiur sazogadoebriv jgufSi   skolebSi ar arsebobs aranairi uniformis politika imis Sesaxeb,   unda iqnes Tu ara nebadarTuli religiuri an filosofiuri   niSnebis tareba. zogierTi atarebs, zogic   – ara. rodesac   moswavleebs ufleba aqvT, ataron msgavsi niSnebi, SeiZleba   SezRudvebi dawesdes higienisa da usafrTxoebis safuZvliT.   58. sxva qveynebSi (avstria, germania, holandia, espaneTi, SvedeTi,   Sveicaria   da   gaerTianebuli   samefo),   rig   SemTxvevebSi     samarTlebrivi debatebis Semdgom, saxelmwifo saganmanaTleblo   organoebi nebas rTaven musliman moswavleebsa da studentebs,   ataron islamuri Tavsaburavebi.   59. germaniaSi, sadac debatebi imarTeboda im sakiTxze, unda   hqonodaT Tu ara maswavleblebs ufleba, etarebinaT islamuri   Tavsaburavebi,     wlis     seqtembers   sakonstitucio   sasamarTlom maswavlebelsa da baden-vurtenbergis miwas Soris   saqmeze daadgina, rom kanonSi amkrZalavi normis ararseboba   niSnavda, rom maswavleblebs ufleba hqondaT, Tavsaburavi   etarebinaT. Sesabamisad, amiT miwis sakanonmdeblo organo   valdebuli gaxda, saxelmwifo skolebSi islamuri Tavsaburavis   tarebis akrZalvis survilis SemTxvevaSi, daedgina Cacmis wesebi.   60.   avstriaSi   ar   arsebobs   specialuri   kanonmdebloba   Tavsaburavis, turbanis an kipas tarebis Sesaxeb. zogadad   dadgenilia, rom Tavsaburavis tarebis akrZalva gamarTlebuli   iqneba mxolod im SemTxvevaSi, Tu amiT safrTxe eqmneba   moswavleTa janmrTelobasa da usafrTxoebas.   61. gaerTianebul samefoSi tolerantuli midgomaa im moswavleTa   mimarT,   romlebic   atareben   religiur   niSnebs.   islamur   TavsaburavebTan dakavSirebuli sirTuleebi iSviaTia. am sakiTxze   debatebi gaimarTa mxolod skolebSi rasobrivi diskrimanaciis   aRmofxvris konteqstSi mravalkulturuli xasiaTis SenarCunebis   mizniT (ix., saxeldobr, Mandla v. Dowell, ‘The Law Reports’ 1983, 548-570).   rasobrivi   Tanasworobis   komisiam,   romlis   gadawyvetilebac   mxolod sarekomendacio saxiaTisaa, aseve ganixila islamuri   Tavsaburavis sakiTxi 1988 wels saqmeSi Altrincham Grammar School,   romelic dasrulda kompromisiT kerZo skolasa da ojaxis   wevrTagan or das Soris, romlebic iTxovdnen uflebas, skolaSi   etarebinaT islamuri Tavsaburavi. skola daTanxmda, maTTvis neba   daerTo, etarebinaT Tavsaburavi, Tu igi iqneboda Ria lurji   (skolis formis feri), kiserze Sekruli, dekoraciis gareSe.   saqmeSi R (begumis gamoyenebis Sesaxeb) damrigeblisa da denbais   umaRlesi skolis winaaRmdeg (2004) umaRles sasamarTlos unda   gadaewyvita dava skolasa da musliman moswavles Soris,   romelsac surda jilbabis tareba (grZelsaxeloebiani xalaTi).   skola moiTxovda, rom moswavleebs etarebinaT forma, romlis   erT-erTi variacia iyo Tavsaburavi da shalwar kameeze (grZeli   tradiciuli induri tansacmeli). 2004 wlis ivnisSi umaRlesma   sasamarTlom ar daakmayofila moswavlis sarCeli, daadgina ra,   rom misi religiis Tavisufleba ar darRveula. Tumca es   gadawyvetileba     wlis   martSi   Secvala   saapelacio   sasamarTlom, romelmac CaTvala, rom adgili hqonda moswavlis   religiis TavisuflebaSi Carevas, radgan gaerTianebul samefoSi     muslimanTa umciresoba Tvlida, rom jilbabis tareba gardatexis   asakSi religiur movaleobas warmoadgenda da am moswavles Rrmad   sjeroda am mosazrebisa. skolis administraciam ver warmoadgina   Carevis gamamarTlebeli mizezi, radgan gadawyvetilebis miRebis   procesi ar Seesabameboda religiis Tavisuflebis moTxovnebs.   62. espaneTSi kanoniT akrZaluli ar aris saxelmwifo skolebSi   religiuri Tavsaburavebis tareba. 1996 wlis 26 ianvris ori   samefo dekretiT, romlebic Seexeba dawyebiT da saSualo   skolebs,   Tu   kompetenturma,   avtonomiurma   sazogadoebrivma   organom sxva specialuri RonisZiebebi ar miiRo, skolis   mmarTvelebs ufleba aqvT, gamoscen skolis wesebi, romlebSic   SeiZleba Setanili iqnes Cacmis Sesaxeb debulebebi. zogadad   saxelmwifo skolebSi Tavsaburavis tareba nebadarTulia.   63. fineTsa da SvedeTSi skolaSi dasaSvebia Cadris tareba. Tumca   gansxvavebaa dadgenili burkas (Cadri, romelic faravs mTel   sxeulsa da saxes) da niqabs (Cadri, romelic faravs sxeulis zeda   nawils,   Tvalebis   garda)   Soris.   SvedeTSi   erovnulma   saganmanaTleblo saagentom 2003 wels gamosca savaldebulo   direqtivebi. am direqtivebiT skolebs ufleba eZlevaT, akrZalon   burkasa da niqabis tareba, im pirobiT, rom amas gaakeTeben sqesTa   Soris Tanasworobis saerTo Rirebulebebisa da demokratiuli   principebis pativiscemis Sesaxeb dialogis suliskveTebiT, rasac   efuZneba saganmanaTleblo sistema.   64. holandiaSi, sadac islamuri Tavsaburavi ganixileba ufro   metad diskriminaciis, vidre religiuri Tavisuflebis WrilSi,   damokidebuleba mis mimarT zogadad tolerantulia. 2003 wels   gamoica arasavaldebulo Zalis mqone direqtiva. skolebs ufleba   aqvT, moswavleebs mosTxovon formis tareba, im pirobiT, rom es   wesebi ar iqneba diskriminaciuli, iqneba skolis mimdinareobis   nawili da maTi darRvevisaTvis dawesebuli sasjeli ar iqneba   araproporciuli. burkas akrZalva gamarTlebulia im mizeziT, rom   saWiroa moswavleTa identifikacia da maTTan komunikacia. amas   garda, 1997 wels Tanaswori mopyrobis komisiam daadgina, rom   gakveTilebze Cadris tarebis akrZalva ar iyo diskriminaciuli   xasiaTis qmedeba.   65. sxva ramdenime qveyanaSi (CexeTis respublika, saberZneTi,   ungreTi, poloneTi da slovakeTi) islamuri Tavsaburavis Temas   detaluri samarTlebrivi debatebi jer ar warmouSvia.   E. evropis sabWos Sesabamisi dokumentebi umaRlesi ganaTlebis   Sesaxeb     66. evropis sabWos mier miRebul sxvadasxva dokuments Soris   umaRlesi ganaTlebis Sesaxeb, pirvel rigSi, unda aRiniSnos   saparlamento   umciresobebisTvis   asambleis   umaRlesi   rekomendacia   ganaTlebis   #1353   xelmisawvdomobis   (1998)   Sesaxeb, romelic miRebuli iqna 1998 wlis 27 ianvars, da   ministrTa komitetis rekomendacia # R (98) 3 umaRlesi ganaTlebis   xelmisawvdomobis Sesaxeb, romelic miRebuli iqna 1998 wlis 17   marts.   am sferoSi sxva Sesabamisi instrumenti aris evropis sabWosa da   `iuneskos~ erToblivi konvencia evropis regionSi umaRlesi   ganaTlebis kvalifikaciis cnobis Sesaxeb, romelic xelmowerili   iqna 1997 wlis 11 aprils lisabonSi da ZalaSi Sevida 1999 wlis 1   Tebervals.   67. evropis regionSi umaRlesi ganaTlebis kvalifikaciis cnobis   Sesaxeb konvenciis preambulaSi naTqvamia:   `im faqtis aRiareba, rom ganaTlebis ufleba adamianis uflebaa da   rom   gaRrmavebis saSualebaa, warmoadgens gansakuTrebulad mdidar   kulturul da samecniero Rirebulebas individisa da   sazogadoebisaTvis...~   umaRlesi   ganaTleba,   romelic   codnis   miRebisa   da   68. 1998 wlis 17 marts evropis sabWos ministrTa komitetma miiRo   rekomendacia # R (98) 3 umaRlesi ganaTlebis xelmisawvdomobis   Sesaxeb. rekomendaciis preambulaSi naTqvamia:   `... umaRlesi ganaTleba gansakuTrebul rols TamaSobs adamianis   uflebebisa da ZiriTadi Tavisuflebebis xelSewyobasa da   pluralisturi demokratiisa da tolerantobis gaZlierebaSi (da)...   is   SesaZleblobas, miiRon umaRlesi ganaTleba, Tavisi wvlili Seaqvs   demokratiis uzrunvelyofaSi da socialuri daZabulobis   situaciebSi rwmenis aRdgenaSi...~   afarToebs   sazogadoebis   yvela   jgufis   wevrTaTvis   69. analogiurad, evropis sabWos saparlamento asambleis mier 1998   wlis 27 ianvars miRebuli, umciresobaTaTvis umaRlesi ganaTlebis   xelmisawvdomobis Sesaxeb #1353 (1998) rekomendaciis me-2 muxlSi   naTqvamia:   `ganaTlebis miReba adamianis ZiriTadi uflebaa da, Sesabamisad,   mis yvela safexurze, umaRlesi ganaTlebis CaTvliT, Tanabrad   unda   miuwvdebodes   xeli   evropis   kulturuli   konvenciis   xelmomwer saxelmwifoTa yvela mudmiv mcxovrebs.~   samarTali     I. konvenciis me-9 muxlis savaraudo darRveva   70.   ganmcxadeblis   azriT,   umaRles   saganmanaTleblo   tarebis akrZalva   dawesebulebebSi   islamuri   Tavsaburavis   warmoadgenda ukanono Carevas mis religiis TavisuflebaSi,   kerZod, mis uflebaSi, gaecxadebina sakuTari religia.   man moixmo konvenciis me-9 muxli, romelic ambobs:   1. `yvelas   aqvs   ufleba   azris,   sindisisa   da   religiis   Tavisuflebisa;   es ufleba moicavs religiis an rwmenis   Secvlis Tavisuflebas da, agreTve, Tavisuflebas, rogorc   individualurad, ise sxvebTan erTad, saqveynod an gankerZoebiT,   gaacxados Tavisi religia Tu rwmena aRmsareblobiT, swavlebiT,   wesebis dacviTa da ritualebis aRsrulebiT.   2. religiis an rwmenis gacxadebis Tavisufleba eqvemdebareba   mxolod iseT SezRudvebs, romlebic gaTvaliswinebulia kanoniT   da aucilebelia demokratiul sazogadoebaSi sazogadoebrivi   usafrTxoebis   janmrTelobis   interesebisaTvis,   Tu moralis   sazogadoebrivi   wesrigis,   uflebaTa da   an   sxvaTa   TavisuflebaTa dasacavad.~   A. palatis gadawyvetileba   71. palatam daadgina, rom stambulis universitetis wesebiT,   romlebiTac ikrZaleboda islamuri Tavsaburavis tareba, da   SemdgomSi gatarebuli RonisZiebebiT moxda Careva ganmcxadeblis   uflebaSi, gaemJRavnebina sakuTari religia. palatam scada,   daedgina, iyo Tu ara es Careva gaTvaliswinebuli kanoniT da   emsaxureboda Tu ara konvenciis me-9 muxlis meore punqtSi   CamoTvlil romelime kanonier mizans. principSi, Careva iyo   kanonieri da proporciuli miznisa, romelsac igi emsaxureboda,   Sesabamisad, iyo `saWiro demokratiuli sazogadoebisaTvis~ (ix.   palatis gadawyvetilebis punqtebi 66 da 116).   B. mxareTa komentarebi didi palatis winaSe   72. 2004 wlis 27 seqtembers dasmul moTxovnaSi, saqme gadascemoda   did palatas, aseve mosmenaze zepiri prezentaciis dros   ganmcxadebelma gaaprotesta safuZvlebi, romlebze dayrdnobiTac   palatam daadgina, rom adgili ar hqonia konvenciis me-9 muxlis   darRvevas.   73. Tumca 2005 wlis 25 ianvars didi palatisaTvis miwodebul   werilobiT komentarebSi man ganacxada, rom ar iTxovda     qalTaTvis islamuri Tavsaburavis yvelgan tarebis uflebis   samarTlebriv cnobas, inter alia, misi sityvebi ase JRerda: `seqciis   gadawyvetilebaSi   bundovania   cneba,   romlis   Tanaxmadac   Tavsaburavis tarebis ufleba yovelTvis ar iqneba daculi   religiis TavisuflebiT. me ar vewinaaRmdegebi aseT midgomas.~   74. mTavrobam sTxova did palatas, daemtkicebina palatis   gadawyvetileba, rom adgili ar hqonia me-9 muxlis darRvevas.   C. sasamarTlos Sefaseba   75. sasamarTlom unda ganixilos, moxda Tu ara ganmcxadeblis me-9   muxliT garantirebul uflebaSi Careva da Tu moxda, iyo Tu ara   es Careva `gaTvaliswinebuli kanoniT~, emsaxureboda Tu ara   kanonier mizans da iyo Tu ara `demokratiuli sazogadoebisaTvis   saWiro~ konvenciis me-9 muxlis me-2 punqtis Sinaarsidan   gamomdinare.   1. moxda Tu ara Careva   76. ganmcxadebelma ganacxada, rom Cacmulobis misi arCevani   aRqmuli unda yofiliyo im religiuri wesisadmi damorCilebad,   romelsac igi `miRebul praqtikad~ Tvlida. igi amtkicebda, rom   universitetebSi islamuri Tavsaburavis tarebis SezRudva iyo   pirdapiri Careva mis uflebaSi, gaemJRavnebina Tavisi religia.   77. mTavrobas am sakiTxTan dakavSirebiT didi palatisaTvis   komentarebi ar miuwodebia.   78. sakiTxze, hqonda Tu ara adgili Carevas, didma palatam ZalaSi   datova palatis daskvna (ix. palatis gadawyvetileba, punqti 71):   `ganmcxadebelma   aRniSna,   rom   Tavsaburavis   tarebiT   igi   emorCileboda religiis moTxovnebs da amgvarad gamoxatavda Tavis   survils,   valdebulebebi.   mkacrad   daecva   islamuri   misi gadawyvetileba,   rwmeniT   dawesebuli   etarebina   Sesabamisad,   Tavsaburavi, SesaZloa miCneuli iqnes religiiT an rwmeniT   motivirebulad an STagonebulad da imis dadgenis gareSe, aseTi   gadawyvetileba   yvela   saqmeSi   religiuri   valdebulebis   Sesasrulebladaa Tu ara miRebuli, sasamarTlo varaudobs, rom   gansaxilveli wesebi, romlebiTac universitetebSi islamuri   Tavsaburavis tarebis uflebaze dawesda adgilisa da xasiaTis   mixedviT   SezRudvebi,   warmoadgenda   Carevas   ganmcxadeblis   uflebaSi, gamoexata Tavisi religia.~   2. `gaTvaliswinebuli kanoniT~     (a) mxareTa komentarebi didi palatis winaSe   79. ganmcxadeblis mtkicebiT, arc 1993 wels, rodesac igi Cairicxa   universitetSi, da arc amis Semdeg universitetebSi islamuri   Tavsaburavis tarebis SezRudvis Sesaxeb `dawerili kanoni~ ar   arsebobda. man axsna, rom studentTa disciplinuri saproceduro   wesebis Tanaxmad, islamuri Tavsaburavis ubralod tareba   disciplinur gadacdomas ar warmoadgenda (ix. zemoT, punqtebi 49   da 50). pirveli aqti, riTac SeizRuda Tavsaburavis tarebis misi   ufleba, iyo universitetis proreqtoris mier 1998 wlis 23   Tebervals gamocemuli cirkulari, romelic gamoica oTxnaxevari   wlis Semdeg.   80. ganmcxadeblis mtkicebiT, azrsmoklebuli da ukanonoa imaze   kamaTi,   rom   wesebs   samarTlebriv   safuZvlad   TurqeTis   sasamarTloebis praqtika daedo, radgan sasamarTloebs aqvT   mxolod kanonebis Sefardebis da ara axali samarTlebrivi   wesebis Seqmnis iurisdiqcia. miuxedavad imisa, rom sakonstitucio   sasamarTlo Tavis 1989 wlis 7 martisa da 1991 wlis 9 aprilis   gadawyvetilebebSi (ix. punqtebi 39 da 41) ar moqmedebda ultra vires   calkeul saqmeebSi Tavsaburavis akrZalviT, kanonmdebelma am   gadawyvetilebaTagan pirveli ar aRiqva, rogorc islamuri   Tavsaburavis akrZalvis Sesaxeb kanonmdeblobis Seqmnis moTxovna.   ar arsebobda aranairi moqmedi sakanonmdeblo debuleba, romelic   krZalavda umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi studentTa   mier   Tavsaburavis   tarebas,   maSin,   roca   sakonstitucio   sasamarTlos mier mis gadawyvetilebaSi miTiTebuli motivacia   kanonis Zalis mqone ar iyo.   81. ganmcxadebeli acxadebs, rom maSin, roca universitetis   organoebi, proreqtoris ofisisa da dekanatebis CaTvliT, udavod   Tavisufalni iyvnen, gamoeyenebinaT maTTvis kanoniT miniWebuli   uflebebi, kanoniT gansazRvruli iyo aseve am uflebaTa farglebi   da sazRvrebi, iseve, rogorc procedurebi, Tu rogor unda   momxdariyo am uflebebiT sargebloba, gaTvaliswinebuli iyo,   agreTve, organoTa mier uflebamosilebis gadametebis winaaRmdeg   dacvis garantiebi. manamde proreqtors ar hqonda ufleba, arc   moqmedi kanonebiT da arc studentTa disciplinuri saproceso   wesebiT, `Tavsaburaviani~ studentisaTvis aekrZala universitetis   derefnebsa   kanonmdebels   da   sagamocdo   arc erT   oTaxebSi   etapze ar   Sesvla.   ucdia   amas   skolebsa   garda,   da   universitetebSi religiuri niSnebis tarebaze zogadi akrZalvis   daweseba da parlamentSi amgvari akrZalvisaTvis arasodes mxari   ar dauWeriaT, miuxedavad im mwvave debatebisa, romlebic   warmoiSva Tavsaburavebis irgvliv. ufro metic, is faqti, rom   administraciulma organoebma ar daadgines zogadi wesebi   umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi studentTa mier     Tavsaburavis   tarebaze   disciplinuri   sasjelebis   dawesebis   Sesaxeb, niSnavda, rom aseTi SezRudvebi ar arsebobda.   82. ganmcxadebeli miiCnevda, rom mis uflebaSi Careva ar iyo   ganWvretadi da `kanonze~ dafuZnebuli konvenciis Sinaarsidan   gamomdinare.   83. mTavrobam kvlav sTxova did palatas, daemtkicebina palatis   mier am sakiTxze gakeTebuli daskvnebi.   (b) sasamarTlos Sefaseba   84. sasamarTlo moixmobs mis mier dadgenil praqtikas, romlis   mixedviTac `gaTvaliswinebulia kanoniT~ pirvel rigSi moiTxovs,   rom   sadavo   RonisZieba   gaTvaliswinebuli   iyos   erovnuli   kanonmdeblobiT. is aseve miuTiTebs Sesabamisi kanonis xarisxze,   moiTxovs ra, rom kanoni iyos pirebisaTvis xelmisawvdomi da   sakmarisi sizustiT Camoyalibebuli, raTa maT, saWiroebis   SemTxvevaSi Sesabamisi rCeviT, SeZlon ganWvriton, konkretul   garemoebebSi gonivruli xarisxiT, is Sedegebi, romlebic mohyveba   maT qcevas, da daareguliron TavianTi qmedeba (Gorzelik and Others v.   Poland, [GC], # 44158/98, punqti 64, ECHR 2004-…).   85. sasamarTlo adgens, rom ganmcxadeblis argumenti TurqeTis   kanonmdeblobis bundovanobis Sesaxeb ar exeboda 1998 wlis 23   Tebervlis cirkulars, rasac efuZneboda leqciebze, seminarebsa   Tu praqtikul mecadineobebze studentTa mier Cadris tarebis   akrZalva. es cirkulari gamocemuli iqna stambulis universitetis   proreqtoris mier, romelic, rogorc xelmZRvaneli piri ZiriTadi   gadawyvetilebebis miRebis uflebiT, pasuxismgebeli iyo, winaswar   ganeWvrita   da   monitoringi   daewesebina   universitetis   funqcionirebis administraciul da samecniero aspeqtebze. man   cirkulari gamosca #2547 kanonis me-13 nawilis (ix. zemoT, punqti   52) da manamde miRebuli maregulirebeli debulebebis Sesabamisad.   86. ganmcxadeblis TqmiT, cirkulari ar Seesabameboda #2547   kanonis me-17 gardamaval nawils, romelic ar krZalavda islamur   Tavsaburavebs, da ar arsebobda arc erTi samarTlebrivi norma,   romelic maregulirebeli debulebis safuZveli SeiZleboda   gamxdariyo.   87. Sesabamisad, sasamarTlom unda ganixilos, SeiZleboda Tu ara,   rom   #2547   kanonis   me-17   gardamavali   nawili   yofiliyo   cirkularis samarTlebrivi safuZveli. am kuTxiT igi imeorebs,   rom erovnuli kanonmdeblobis interpretaciisa da gamoyenebis   ufleba, pirvel rigSi, Sidasaxelmwifoebrivi organoebis, kerZod   ki sasamarTloebis prerogativaa (ix. Kruslin v. France, 1990 wlis 24     aprilis gadawyvetileba, seria A, # 176-A, gv. 21, punqti 29) da   aRniSnavs, rom cirkularis ukanonobis argumentis uaryofisas   administraciuli   sasamarTloebi   uzenaesi   administraciuli   sasamarTlosa da sakonstitucio sasamarTlos dadgenil praqtikas   eyrdnobian (ix. zemoT, punqti 19).   88.   rac   Seexeba   terminebs   `kanonis   Sesabamisad~   da   `gaTvaliswinebulia kanoniT~, romlebic gvxvdeba konvenciis me-8-   me-11 muxlebSi, sasamarTlo adgens, rom terminSi `kanoni~ igi   yovelTvis mis `arss~ igebda da ara `formalur~ gamoxatulebas;   igi gulisxmobs rogorc `werilobiT kanons~, romelic moicavs   dabali rangis pirTa mier gamocemul aqtebs (De Wilde, Ooms and   Versyp v. Belgium, 1971 wlis 18 ivnisis gadawyvetileba, seriaA #12, gv.   45, punqti 93), ise parlamentis mier miniWebuli damoukidebeli   sakanonmdeblo   uflebamosilebis   safuZvelze   profesional   xelmZRvanel organoTa mier miRebul maregulirebel RonisZiebebs   (Bartold v. Germany, 1985 wlis 25 martis gadawyvetileba, seria A # 90,   gv. 21, punqti 46) da dauwerel kanonebs. `kanonSi~ igulisxmeba   rogorc sakanonmdeblo organos mier miRebuli kanoni, ise   mosamarTlis mier dadgenili `kanoni~ (ix., sxva wyaroebs Soris,   Sunday Times v. the United Kingdom (#1), 1979 wlis 26 aprilis   gadawyvetileba, seria A, # 30, gv. 30, punqti 47; Kruslin v. France, 1990   wlis 24 aprilis gadawyvetileba, seria A # 176-A, gv. 21, punqti 29;   daCasado Coca v. Spain, 1994 wlis 24 Tebervlis gadawyvetileba, seria   A # 285-A, gv. 18, punqti 43). jamSi, `kanoni~ aris moqmedi norma   kompetenturi sasamarTloebis ganmartebiT.   89. Sesabamisad, sakiTxi ganxiluli unda iqnes ara marto #2547   kanonis me-17 gardamavali nawilis, aramed aseve Sesabamisi   sasamarTlo praqtikis safuZvelze.   amasTan mimarTebaSi sakonstitucio sasamarTlom 1991 wlis 9   aprilis gadawyvetilebaSi (ix. punqti 41) aRniSna, rom am nawilis   Tanaxmad, umaRles saganmanaTleblo dawesebulebebSi Cacmis   Tavisufleba absoluturi ar aris. am debulebis mixedviT,   studentebi Tavisufalni arian Cacmulobis AarCevaSi, `im pirobiT,   rom maTi arCevani winaaRmdegobaSi ar modis moqmed kanonebTan~.   90. Sesabamisad, kamaTi Seexeba zemoxsenebul debulebaSi frazis   `moqmedi kanoni~ mniSvnelobas.   91. sasamarTlo imeorebs, rom ganWvretadobis cnebis farglebi   damokidebulia gansaxilveli instrumentis Sinaarsis xarisxze,   sferoze, romelsac igi faravs, da im pirTa raodenobasa da   statusze, romelTac exeba. mxedvelobaSi unda iqnes aseve   miRebuli is faqti, rom, miuxedavad imisa, ramdenad naTladaa   samarTlebrivi norma Camoyalibebuli, misi gamoyeneba moicavs     sasamarTlo   interpretaciis   gardauval   elements,   radgan   yovelTvis saWiroa sadavo sakiTxebis garkveva da calkeul   situaciebTan maTi adaptacia. eWvis farglebi zRvarze myof   faqtebTan   mimarTebaSi   samarTlebriv   normas   gamoyenebisas   TavisTavad bundovans ar xdis. arc is faqti, rom aseT normas   SeuZlia Seqmnas erTze meti konstruqcia, niSnavs imas, rom igi   ver   `ganWvretadobis~   Sefasebis funqcia   akmayofilebs   moTxovnas.   swored   konvenciis   sasamarTloebisTvis   aseTi,   miznidan   gamomdinare   miniWebuli   interpretaciasTan   dakavSirebuli, eWvebis aRmofxvraSi mdgomareobs, yoveldRiur   praqtikaSi arsebuli cvlilebebis mxedvelobaSi miRebiT (Gorzelik   and Others, zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 65).   92. amasTan mimarTebiT sasamarTlo aRniSnavs, rom sakonstitucio   sasamarTlom zemoxsenebul gadawyvetilebaSi daadgina, rom fraza   `moqmedi   kanonebi~   aucileblad   moicavs   konstitucias.   gadawyvetilebam aseve naTeli gaxada, rom studentebisTvis   nebarTvis micema, universitetebSi etarebinaT `Tmisa da kisris   damfaravi Cadri da Tavsaburavi religiuri aRmsareblobis   mizeziT~ ewinaaRmdegeboda konstitucias (ix. zemoT, punqti 41).   93. sakonstitucio sasamarTlos gadawyvetileba, romelic erTsa   da imave dros iyo savaldebulo (ix. punqtebi 29 da 54) da   xelmisawvdomi, romelic daibeWda 1991 wlis 31 ivliss oficialur   gazeTSi, iqca me-17 gardamavali nawilis da sakonstitucio   sasamarTlos winandeli praqtikis damatebad (ix. punqti 39). amas   garda, manamde uzenaesi administraciuli sasamarTlo wlebis   ganmavlobaSi gamudmebiT adgenda, rom universitetebSi islamuri   Tavsaburavis tareba ar Seesabameboda respublikis ZiriTad   principebs, radgan Tavsaburavi xedviT simbolod qcevis procesSi   iyo, rac ewinaaRmdegeboda qalTa Tavisuflebebsa da ZiriTad   principebs (ix. punqti 37).   94. rac Seexeba ganmcxadeblis arguments, rom kanonmdebels   Tavsaburavis tarebaze akrZalva arasodes dauwesebia, sasamarTlo   imeorebs, rom misi saqme ar aris, azri gamoxatos mopasuxe   saxelmwifos kanonmdeblis mier am sferos dasaregulireblad   arCeuli   meTodebis   vargisobis   Sesaxeb.   misi   amocana   Semoifargleba imis gadawyvetiT, Seesabameboda Tu ara konvencias   miRebuli meTodebi da maT mier gamowveuli Sedegi (Gorzelik and   Others, zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 67).   95. ufro metic, is faqti, rom stambulisa Tu sxva universitetebs   ar   unda   hqonodaT   ufleba,   ganurCevlad   yvela   saqmeSi   gamoeyenebinaT konkretuli wesi (am sakiTxSi #2547 kanonis me-17   gardamavali nawili mihyveba Sesabamis sasamarTlo praqtikas),   mxedvelobaSi unda mieRoT calkeuli saqmeebis konteqsti da     konkretuli maxasiaTeblebi, TavisTavad am wess bundovans ar   xdis. TurqeTis sakonstitucio sistemaSi sauniversiteto   organoebs ufleba ara aqvT, nebismier garemoebebSi SezRudvebi   daaweson ZiriTad uflebebze kanonieri safuZvlis gareSe (ix.   konstituciis me-13 muxli – punqti 29). maTi roli Semoifargleba   saganmanaTleblo dawesebulebis Sida wesebis dadgeniT im normis   Sesabamisad, romelic iTxovs statutTan Sesabamisobas da   eqvemdebareba   uflebas.   administraciuli   sasamarTloebis   gadasinjvis   96. sasamarTlo aRiarebs, rom rTulia sizustis maRali xarisxiT   kanonebis Seqmna Sida sauniversiteto wesebze da mkacri   regulireba SeiZleba Seusabamo aRmoCndes (ix., mutatis mutandis,   Gorzelik and Others, zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 67).   97. analogiurad, eWvs miRmaa is faqti, rom islamuri Tavsaburavis   tarebis Sesaxeb wesebi stambulis universitetSi arsebobda 1994   wlidan, dawesda manamde, sanam iq ganmcxadebeli Cairicxeboda (ix.   punqtebi 43 da 45).   98.   am   garemoebebSi   sasamarTlo   adgens,   rom   TurqeTis   kanonmdeblobaSi arsebobda Carevis samarTlebrivi safuZveli,   kerZod, #2547 kanonis me-17 nawili, wakiTxuli erovnuli   sasamarTloebis mier dadgenil sasamarTlo praqtikis safuZvelze.   kanoni xelmisawvdomi iyo da sakmarisad zustad SeiZleba   CaiTvalos,   ganmcxadeblisTvis stambulis universitetSi Caricxvis momentidan   naTeli unda yofiliyo, rom sauniversiteto darbazebSi   rac   akmayofilebs   ganWvretadobis   moTxovnebs.   akrZaluli iyo islamuri Tavsaburavis tareba da rom 1998 wlis 23   Tebervlidan igi ar daiSveboda leqciebsa da gamocdebze, Tu   gaagrZelebda Tavsaburavis tarebas.   3. kanonieri mizani   99.   saqmis   garemoebebisa   da   erovnuli   sasamarTlo   gadawyvetilebebis mxedvelobaSi miRebiT, sasamarTlos SeuZlia   daaskvnas, rom sadavo Careva pirvel rigSi emsaxureboda kanonier   mizans sxvaTa uflebebisa da Tavisuflebebis da sajaro wesrigis   dasacavad. es aris sakiTxi, romelic mxareTa Soris davis sagans   ar warmoadgens.   4. `aucilebelia demokratiul sazogadoebaSi~   (a) mxareTa mimarTvebi didi palatisadmi   (i) ganmcxadeblis argumentacia     100. ganmcxadebelma gaaprotesta palatis gadawyvetileba. 2004   wlis 27 seqtembris werilobiT mimoxilvebSi da mosmenaze zepir   gamosvlaSi ganmcxadebeli amtkicebda, rom terminebi `demokratia~   da `respublika~ erTi da igive ar iyo. maSin, roca bevri   totalitaruli reJimi Tavs `respublikas~ uwodebda, mxolod   WeSmariti demokratia SeiZleboda dafuZneboda pluralizmisa da   farTo TvalTaxedvis principebs. TurqeTis sasamarTlo da   sauniversiteto sistemebis struqtura Camoyalibda 1960, 1971 da   wlebSi samxedro gadatrialebis Sedegad. sasamarTlo   precedentebsa da mraval evropul qveyanaSi miRebul praqtikaze   dayrdnobiT   ganmcxadebelma   aRniSna,   rom   xelSemkvrel   saxelmwifoebs ar unda miscemodaT Sefasebis farTo zRvari   studentTa Cacmulobis dasaregulireblad. man axsna, rom arc   erTi evropuli saxelmwifo ar krZalavda universitetSi islamuri   Tavsaburavis tarebas da daamata, rom umaRles saganmanaTleblo   dawesebulebebSi ar arsebobda daZabulobis raime niSani, rac   amgvar radikalur zomas gaamarTlebda.   101. ganmcxadebelma Tavis zemoxsenebul werilobiT mimoxilvebSi   axsna, rom studentebi zrdasruli adamianebi arian, romlebic   sargebloben   sruli   uflebaunarianobiT   da   unari   aqvT,   gansazRvron, ra aris maTTvis Seuferebeli saqcieli. Sesabamisad,   imis mtkiceba, rom islamuri Tavsaburavis tarebiT igi pativs ar   scemda sxvaTa rwmenas an cdilobda gavlena moexdina Tavis   Tanakurselebze da maTi uflebebi da Tavisuflebebi xeleyo,   sruliad dausabuTebeli iyo. mas saxelmwifo organos daxmarebiT   romelime Tavisuflebaze garegani SezRudva ar dauwesebia. misi   arCevani ganpirobebuli iyo religiuri rwmeniT, romelic yvelaze   mniSvnelovan ZiriTad uflebas warmoadgenda, rac mas mianiWa   pluralisturma, liberalurma demokratiam. misi azriT, sadavo ar   iyo, rom xalxi SezRudavda Tavis uflebebs, Tu amas saWirod   CaTvlida. usamarTlo iyo aseve imis Tqma, rom islamuri   Tavsaburavis   ubralod   tareba   qalsa   da   mamakacs   Soris   Tanasworobis princips ewinaaRmdegeboda, radgan yvela religia   awesebs Cacmulobis sxavdasxva wesebs, romelTa dacvis Sesaxeb   gadawyvetilebas xalxi damoukideblad iRebs.   102. amis sapirispirod 2005 wlis 27 ianvris werilobiT   mimoxilvebSi ganmcxadebelma ganacxada, rom SeeZlo eRiarebina,   rom   islamuri   Tavsaburavis   tareba   yovelTvis   religiis   TavisuflebiT ar unda yofiliyo daculi (ix. punqti 73).   (ii) mTavrobis argumentacia   103. mTavroba daeTanxma palatis dadgenilebas (ix. punqti 71).   (b) sasamarTlos Sefaseba     (i) zogadi principebi   104. sasamarTlo imeorebs, rom azris, sindisisa da religiis   Tavisufleba,   rogorc   es   me-9   muxlSia   gaTvaliswinebuli,   `demokratiuli sazogadoebis~ erT-erT fundaments warmoadgens   konvenciis   religiuri   mniSvnelobidan   kuTxiT, aris   gamomdinare.   erT-erTi yvelaze   es   Tavisufleba,   mniSvnelovani   elementi, romelic ayalibebs morwmuneTa pirovnulobas da   cxovrebis koncefcias, magram igi aseve uZvirfasesi faseulobaa   aTeistTa, agnostikosTa da skeftikosTaTvis. demokratiuli   sazogadoebisagan ganuyofeli pluralizmi, romelic saukuneebis   ganmavlobaSi   Znelad   iqna   mopovebuli,   mas   emyareba.   am   Tavisuflebidan, inter alia, warmoiSoba Tavisufleba, gqondes an ar   gqondes religiuri rwmena, misdevde an ar misdevde religiur   aRmsareblobas (ix., sxva wyaroebTan erTad, Kokkinakis v. Greece, 1993   wlis 25 maisi, seria A #. 260-A, gv. 17, punqti 3; da Buscarini and Others   v. San Marino [GC], #. 24645/94, punqti 34,ECHR 1999-I).   105. garda imisa, rom religiuri Tavisufleba pirvel rigSi   individualuri rwmenis sagania, is aseve moicavs, inter alia,   Tavisuflebas,   gamoxato   Seni   religia,   marto   an   sxvaTa   sazogadoebaSi, sajarod da imave aRmsareblobis mqone pirTa   garemocvaSi. me-9 muxlSi CamoTvlilia sxvadasxva saxis formebi,   romlebic religiis an rwmenis gacxadebam SeiZleba miiRos,   kerZod, aRmsarebloba, swavleba, wesebis dacva da ritualebis   aRsruleba (ix. mutatis mutandis, Cha’are Shalom Ve Tsedek v. France [GC], #.   27417/95, punqti 73,ECHR 2000-VII).   me-9 muxli ar icavs religiiTa Tu rwmeniT motivirebul da   ganmsWvalul yvela qmedebas (ix., sxva wyaroebTan erTad, Kalaç v.   Turkey, 1997 wlis 1 ivlisis gadawyvetileba, Reports of Judgments and   Decisions, 1997 – IV, gv. 1209, punqti 27; Arrowsmith v. the United Kingdom,   #7050/75, komisiis 1978 wlis 12 oqtombris gadawyvetileba, Decisions   and Reports (DR) 19, gv. 5; C. v. the United Kingdom, #10358/83, 1983 wlis 15   dekembris komisiis gadawyvetileba, DR 37, gv. 142; Tepeli and Others v.   Turkey, #31876/96, 2001 wlis 11 seqtemberi).   106. demokratiul sazogadoebebSi, sadac mosaxleobaSi sxvadasxva   religiebi Tanaarseboben, SesaZloa aucilebeli iyos sakuTari   religiis an rwmenis gamJRavnebaze SezRudvebis daweseba, raTa   moxdes sxvadasxva jgufebis interesTa SeTanxmeba da yvelas   rwmenis pativiscemis uzrunvelyofa (Kokkinakis, ix. zemoT, gv. 18,   punqti 33). konvenciis me-9 muxlis me-2 punqtidan da 1-li muxlis   safuZvelze saxelmwifos pozitiuri valdebulebidan gamomdinare,   saxelmwifom Tavisi iurisdiqciis farglebSi yvelasaTvis unda     uzrunvelyos   am   konvenciaSi   gansazRvruli   uflebebi   da   Tavisuflebebi.   107. sasamarTlo xSirad miuTiTebda saxelmwifos rolze, rogorc   sxvadasxva religiebiT, rwmeniTa da aRmsareblobiT sargeblobis   neitralur da miukerZoebel organizatorze, da adgenda, rom es   roli xels uwyobs demokratiul sazogadoebaSi sajaro wesrigs,   religiur harmoniasa da tolerantobas. is aseve miiCnevs, rom   saxelmwifos neitralurobisa da miukerZoeblobis valdebuleba   ar Seesabameba saxelmwifos mxridan nebismier mcdelobas,   Seafasos religiuri rwmenis Tu im saSualebebis kanoniereba,   romlebiTac xdeba am rwmenis gamoxatva (ix. Manoussakis and Others   v. Greece, 1996 wlis 26 seqtembris gadawyvetileba, Reports 1996-IV, gv.   1365, punqti 47; Hassan and Tchaouch v. Bulgaria [GC], #. 30985/96, punqti 78,   ECHR 2000-XI; Refah Partisi and Others, zemoxsenebuli gadawyvetileba,   punqti 91), da rom is saxelmwifosgan moiTxovs, uzrunvelyos   sapirispiro jgufebs Soris ormxrivi tolerantoba (United   Communist Party of Turkey and Others v. Turkey, 1998 wlis 30 ianvris   gadawyvetileba, Reports 1998-I, punqti 57). Sesabamisad, saxelmwifo   organoTa roli amgvar SemTxvevebSi is ki ar aris, rom   pluralizmis aRmofxvriT daZabulobis mizezi gaaqron, aramed is,   rom uzrunvelyon dapirispirebuli jgufebis mier erTmaneTis   mimarT tolerantobis gamoxatva (Serif v. Greece, #. 38178/97, punqti 53,   ECHR 1999-IX).   108.   pluralizmi,   tolerantoba   da   farTo   TvalTaxedva   `demokratiuli sazogadoebis~ damaxasiaTebeli niSnebia. Tumca   individualuri interesi jgufis interesebs unda daeqvemdebaros,   magram demokratia ar niSnavs ubralod imas, rom umravlesobis   azrebs yovelTvis upiratesoba unda mieniWos: unda damyardes   wonasworoba,   romelic   uzrunvelyofs   umciresobis   mxridan   samarTlian da Sesabamis mopyrobas da agvacilebs dominanturi   mdgomareobis borotad gamoyenebas (ix., mutatis mutandis, Young, James   and Webster v. the United Kingdom, 1981 wlis 13 agvistos gadawyvetileba,   seria A #. 44, gv. 25, punqti 63; da Chassagnou and Others v. France [GC],   #. 25088/94, 28331/95 da 28443/95, punqti 112, ECHR 1999-III). pluralizmi   da demokratia aseve dafuZnebuli unda iyos dialogze da   kompromisis suliskveTebaze, romelsac aucileblad mohyveba   sxvadasxva daTmobebi individTa an individTa jgufis mxridan, rac   gamarTlebulia demokratiuli sazogadoebis idealebisa da   Rirebulebebis SenarCunebisa da xelSewyobisaTvis (ix., mutatis   mutandis, the United Communist Party of Turkey and Others, zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 45; da Refah Partisi and Others, zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 99). roca es `uflebebi da Tavisuflebebi~   konvenciiTa da misi damatebiTi oqmebiT garantirebul uflebebsa   da Tavisuflebebs Soris arian, aRiarebuli unda iqnes, rom maTi     dacvis saWiroebiT saxelmwifoebma SeiZleba SezRudon konvenciaSi   amgvaradve gaTvaliswinebuli sxva uflebebi da Tavisuflebebi.   swored   wonasworobis   TiToeuli   individis   Zieba   ZiriTad   warmoadgens   uflebebs   Soris   mudmivi   `demokratiuli   sazogadoebis~ safuZvels (Chassagnou and Others, zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 113).   109. rodesac ganixileba saxelmwifosa da religiebs Soris   urTierTobis sakiTxi, razec demokratiul sazogadoebaSi azrTa   farTo sxvadasxvaoba SeiZleba iyos, gadawyvetilebis mimReb   erovnul organos gansakuTrebuli mniSvneloba unda mieniWos (ix.,   mutatis mutandis, Cha’are Shalom Ve Tsedek, ix. zemoT, punqti 84;da Wingrove   v. the United Kingdom, 1996 wlis 25 noembris gadawyvetileba, Reports   1996-V, gv. 1958, punqti 58). amis saWiroeba aSkara xdeba, roca saqme   exeba saganmanaTleblo dawesebulebebSi religiuri simboloebis   tarebis   samarTlis wyaroebi gviCvenebs, ix. punqtebi 55-56) erovnuli   organoebis mier am sakiTxis mimarT damokidebulebis   regulirebas,   gansakuTrebiT   (rogorc   SedarebiTi   mravalferovnebis TvalsazrisiT. SeuZlebelia evropis masStabiT   gavrceldes sazogadoebaSi religiis gansakuTrebulobis Sesaxeb   erTgvarovani koncefcia (Otto-Preminger-Institut v. Austria, 1994 wlis 20   seqtembris gadawyvetileba, seria A # 295-A, gv. 19, punqti 50) da   religiuri aRmsareblobis mniSvneloba an sajaro gamoxatulebis   zemoqmedeba   gansxvavebuli   iqneba   droisa   da   konteqstis   Sesabamisad (ix., sxva wyaroebTan erTad, Dahlab v. Switzerland   #. 42393/98, ECHR 2001-V). amgvarad, wesebi am sakiTxTan mimarTebaSi   gansxvavebuli   iqneba   sxvadasxva   qveyanaSi   maTi   erovnuli   tradiciebisa da sxvaTa uflebebisa da Tavisuflebebis dacvisa da   sajaro wesrigis SenarCunebis saWiroebiT dawesebuli moTxovnebis   Sesabamisad   (ix.,   mutatis   mutandis,   Wingrove,   zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 57). Sesabamisad, arCevani, Tu ra farglebi   da forma unda miiRos amgvarma regulirebam, raRac kuTxiT   aucileblad unda darCes saxelmwifos, radgan es damokidebuli   iqneba   erovnul   konteqstze   (ix.,   mutatis mutandis, Gorzelik,   gadawyvetileba ix. zemoT, punqti 67; da Murphy v. Ireland, # 44179/98,   punqti 73,ECHR 2003-IX (amonaridi)).   110. es Sefasebis zRvari eqceva evropuli zedamxedvelobis qveS,   romelic dawesebulia erTdroulad kanonsa da am kanonis   safuZvelze miRebul gadawyvetilebebze. sasamarTlos amocanaa,   daadginos, iyo Tu ara erovnul doneze miRebuli RonisZiebebi   gamarTlebuli   da   proporciuli   (Manoussakis   and   Others,   gadawyvetileba ix. zemoT, punqti 44). am konkretul saqmeSi   Sefasebis zRvaris farglebis dadgenisas sasamarTlom unda   gaiTvaliswinos, ra aris ganxilvis obieqti, saxeldobr, sxvaTa   uflebebisa   da   Tavisuflebebis   dacva,   sajaro   wesrigis     SenarCuneba da samoqalaqo simSvidisa da WeSmariti religiuri   pluralizmis uzrunvelyofa, rac arsebiTia demokratiuli   sazogadoebis gadarCenisaTvis (ix., mutatis mutandis, Kokkinakis,   zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 31; Manoussakis and Others,   zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti   44; da Casado Coca,   zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 55).   111. sasamarTlo aseve aRniSnavs, rom gadawyvetilebebSi Karaduman   v. Turkey (#. 16278/90, komisiis 1993 wlis 3 maisis gadawyveitleba, DR   74, gv. 93) da Dahlab v. Switzerland (# 42393/98, ECHR 2001-V) konvenciis   organoebma   daadgines,   rom   demokratiul   sazogadoebaSi   saxelmwifos ufleba hqonda, daewesebina SezRudvebi islamuri   Tavsaburavis tarebaze, Tu es ar Seesabameboda sxvaTa uflebebisa   da Tavisuflebebis, sajaro wesrigisa da sajaro usafrTxoebis   dacvis kanonier mizans. Karaduman-is saqmeSi universitetebSi   gatarebuli RonisZiebebi, romlebic miznad isaxavda konkretuli   fundamentalisturi religiuri moZraobebisaTvis xelis SeSlas im   studentebze zewolaSi, romlebic religiur ritualebs ar   misdevdnen an romelTac sxva religia hqondaT, dadgenili iqna   gamarTlebul zomad konvenciis me-9 muxlis me-2 punqtidan   gamomdinare. amgvarad, dadgenilia, rom umaRles saganmanaTleblo   dawesebulebebs   ufleba   aqvT,   daareguliron   religiuri   ritualebisa da simboloebis gamoxatva maTze adgilisa da   xasiaTis mixedviT SezRudvebis dawesebiT, sxvadasxva rwmenis   studentebs Soris mSvidobiani Tanaarsebobis uzrunvelyofis da   amgvarad sajaro wesrigisa da sxvaTa rwmenis dacvis mizniT (ix.,   sxva wyaroebTan erTad, Refah Partisi and Others, zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 95).   patara bavSvebis klasis maswavlebels, sasamarTlom xazi gausva,   sxva sakiTxebTan erTad, `Zlevamosil garegan simbolos~,   Dahlab-is saqmeSi, romelic exeboda   romelsac mis mier Tavsaburavis tareba warmoadgenda da   gamoikvlia, SeiZleboda Tu ara mas raime saxiT prozelitizmis   efeqti hqonoda, xedavda ra rom maTi tareba qalebs evalebodaT   religiuri   rwmenis   safuZvelze,   romelic   rTulad   Tu   SeeTavseboda genderuli Tanasworobis princips. man aseve aRniSna,   rom islamuri Tavsaburavis tareba advilad ar SeeTavseboda   tolerantobis,   Tanasworobisa da diskriminaciis akrZalvis ideebs, romlebic   demokratiul sazogadoebaSi yvela maswavlebelma Tavis   moswavleebs unda gadasces.   sxvaTa   pativiscemis   da,   ufro   metad,   (ii) zemoxsenebuli principis gamoyeneba am saqmeSi   112. gansaxilveli Careva, gamowveuli 1998 wlis 23 Tebervlis   cirkulariT, romelic adgilisa da xasiaTis mixedviT SezRudvebs   awesebda   studentTa,   rogoricaa   q-ni   sahini,   uflebaze,     universitetis teritoriaze etarebinaT islamuri Tavsaburavi,   Seesabameboda TurqeTis sasamarTlo gadawyvetilebebs (ix.   punqtebi 37, 39 da 41), gansakuTrebiT ki efuZneboda sekularizmisa   da Tanasworobis principebs.   113. 1989 wlis   sasamarTlom daadgina, rom sekularizmi, rogorc demokratiuli   Rirebulebebis garanti, Tavisuflebisa da Tanasworobis   Sexvedris wertils warmoadgenda. principi xels uSlida   martis gadawyvetilebaSi sakonstitucio   saxelmwifos ama Tu im religiisa Tu rwmenisaTvis upiratesoba   mieniWebina, Sesabamisad, saxelmwifo miukerZoebeli arbitris   rols   asrulebda   da   garantirebuli   iyo   religiisa   da   aRmsareblobis Tavisufleba. misi wyalobiT individi daculi iyo   ara marto saxelmwifos mxridan ukanono Carevisagan, aramed aseve   eqstremistuli moZraobebis gare zewolisagan. sakonstitucio   sasamarTlom   damatebiT   aRniSna,   rom   sakuTari   religiis   gamJRavnebis Tavisufleba SesaZloa SeizRudos am Rirebulebebisa   da principebis dacvis mizniT (ix. punqti 39).   114. rogorc palatis mier marTebulad iqna aRniSnuli (ix.   palatis gadawyvetilebis punqti 106), sasamarTlo sekularizmis   cnebas konvenciis Rirebulebebis Sesabamisad miiCnevs. is adgens,   rom am principis SenarCuneba, romelic udavod TurqeTis   saxelmwifos   harmoniaSia   erT-erT   kanonis   ZiriTad   uzenaesobasa   princips   warmoadgens   da   da adamianis   uflebebis   pativiscemasTan, SesaZloa ganxiluli iqnes rogorc saWiro   TurqeTis demokratiuli sistemis dasacavad. midgoma, romelic   pativs ar scems am princips, yvela SemTxvevaSi ar moicavs   religiis gamJRavnebis Tavisuflebas da daculi ar aris   konvenciis me-9 muxliT (ix. Refah Partisi and Others, zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 93).   115. mxareTa argumentebis ganxilvis Semdeg didi palata ver   xedavs sakmaris safuZvels, gadauxvios palatis midgomas (ix.   palatis gadawyvetilebis 107-109 punqtebi), romelic gulisxmobs:   `... sasamarTlo ... aRniSnavs TurqeTis konstituciur sistemaSi   qalTa uflebebis dacvaze yuradRebis gamaxvilebas ... genderuli   Tanasworoba, rac evropuli sasamarTlos mier konvenciis erT-erT   ZiriTad principad da evropis sabWos wevr saxelmwifoTaTvis   dasaxul miznad aris aRiarebuli (ix., sxva wyareobTan erTad,   Abdulaziz, Cabales and Balkandali v. United-Kingdom, 1985 wlis 28 maisis   gadawyvetileba, seria A, #77, gv. 38, punqti 78; Schuler-Zgraggen v.   Switzerland, 1993 wlis 24 ivnisis gadawyvetileba, seriaA, # 263,gv. 21–   22, punqti 67; Burgharz v. Switzerland, 1994 wlis 22 Tebervlis   gadawyvetileba, seria A, #280-B, gv. 29, punqti 27; Van Raalte   v. Netherlands, 1997 wlis 21 Tebervlis gadawyvetileba, Reports 1997-I,     gv. 186, punqti 39; da Petrovic v. Austria, 1998 wlis 27 martis   gadawyvetileba, Reports 1998-II, gv. 587, punqti 37) – TurqeTis   sakonstitucio   sasamarTlos   mier   aseve   dadgenili   iqna   konstituciis fuZemdebluri Rirebulebebis aSkarad Tanamdev   principad ...   ... amas garda, sakonstitucio sasamarTlos msgavsad..., sasamarTlo,   TurqeTis konteqstSi islamuri Tavsaburavis tarebis sakiTxis   ganxilvisas, adgens, rom gaTvaliswinebuli unda iqnes is   zemoqmedeba, rac religiur valdebulebad aRqmuli an aRiarebuli   amgvari simboloebis tarebam SeiZleba gamoiwvios maTze, vinc   irCevs, es simboloebi ar ataros. rogorc ukve aRiniSna (ix.   Karaduman, zemoxsenebuli gadawyvetileba; da Refah Partisi and Others,   ix. zemoT, punqti 95), gansaxilveli sakiTxi gulisxmobs aseve   `sxvaTa uflebebisa da Tavisuflebebis~ dacvasa da `sajaro   wesrigis SenarCunebas~ qveyanaSi, sadac mosaxleobis umravlesoba,   qalTa uflebebisa da cxovrebis sekularuli stilisadmi Zlieri   mijaWvulobis fonze, uerTdeba islamur rwmenas. Sesabamisad, am   sakiTxSi Tavisuflebaze SezRudvebis daweseba unda ganvixiloT   seriozul socialuri saWiroebad am ori legitimuri miznis   misaRwevad, gansakuTrebiT, rogorc TurqeTis sasamarTloebma   aRniSnes..., maSin, roca am religiurma simbolom bolo wlebSi   politikuri mniSvneloba SeiZina.   ... sasamarTlos ar aviwydeba is faqti, rom TurqeTSi arseboben   eqstremistuli politikuri moZraobebi, romlebic cdiloben,   sazogadoebas Tavs moaxvion TavianTi religiuri simboloebi da   religiur rwmenaze damyarebuli sazogadoebis koncefcia ...   rogorc sasamarTlom manamde aRniSna, wevr saxelmwifos SeuZlia,   konvenciis debulebebis Sesabamisad, mis istoriul gamocdilebaze   dayrdnobiT, gaataros RonisZiebebi aseTi politikuri moZraobebis   winaaRmdeg (Refah Partisi and Others, ix. zemoT, punqti 124).   gansaxilveli wesebi am konteqstSi unda iqnes ganxiluli,   romelic   misaRwevad   warmoadgens   gansazRvrul   zemoxsenebuli   RonisZiebas   kanonieri   da,   miznebis   Sesabamisad,   universitetSi pluralizmis SenarCunebis saSualebas.~   116. zemoxsenebuli fonis gaTvaliswinebiT, sakonstitucio   sasamarTlos Tanaxmad (ix. punqti 39), swored sekularizmis   principia is gansakuTrebuli mniSvnelobis mqone mosazreba,   romelic   simboloebis   safuZvlad   tarebis   udevs   akrZalvas.   universitetebSi   religiuri   roca   am konteqstSi,   pluralizmis, sxvaTa uflebebis pativiscemis, gansakuTrebiT ki   kanonis winaSe qalTa da mamakacTa Tanasworobis Rirebulebebi   iswavleba da praqtikaSi gamoiyeneba, gasagebia, rom Sesabamis   organoebs surT amgvari dawesebulebis sekularuli xasiaTis     SenarCuneba da rom isini religiuri niSnebis, maT Soris islamuri   Tavsaburavis, tarebas amgvar RirebulebebTan Seusabamod Tvlian.   117. sasamarTlom unda gadawyvitos, am saqmeSi Carevisas arsebobda   Tu ara gamoyenebul saSualebebsa da kanonier miznebs Soris   gonivruli proporciuli kavSiri.   118. didma palatam, palatis msgavsad (ix. palatis gadawyvetilebis   punqti   111),   aRniSna,   rom   aRiarebulia,   rom   TurqeTis   universitetebSi ritualebis damcvel musliman studentebs,   saorganizacio-saganmanaTleblo SezRudvebiT dawesebuli zRvaris   farglebSi, Tavisuflad SeuZliaT TavianTi religiis gacxadeba   muslimanebis ritualTa dacvis CveulebiTi formis Sesabamisad.   garda amisa, 1998 wlis 9 ivliss stambulis universitetis mier   miRebuli rezoluciis Tanaxmad, religiuri niSnebis sxva mravali   formaa aseve akrZaluli sauniversiteto bazaze (ix. punqti 47).   119. aseve unda aRiniSnos, rom rodesac 1994 wels stambulis   universitetSi samedicino kursTan dakavSirebiT aqtualuri gaxda   sakiTxi, unda daerToT Tu ara studentebisaTvis neba, etarebinaT   islamuri Tavsaburavebi, proreqtorma maT Seaxsena Cacmulobis   regulirebis wesebis miRebis mizezebi. amtkicebda ra, rom   universitetis bazis yvela nawilSi islamuri Tavsaburavebis   tarebis nebarTvis moTxovna aradamajereblad JRerda da miuTiTa   ra samedicino kursis mimarT gamoyenebul sajaro wesrigis   SezRudvebze, man mosTxova studentebs, damorCilebodnen wesebs,   romlebic Seesabameboda rogorc kanonmdeblobas, aseve umaRlesi   sasamarTloebis praqtikas (ix. punqtebi 43-44).   120. garda amisa, im maregulirebeli wesebis danergvis procesi,   romelTac mohyva 1998 wlis 9 ivlisis gadawyvetileba, gagrZelda   ramdenime wels da TurqeTis sazogadoebaSi da maswavleblebSi   mwvave debatebi gamoiwvia (ix. punqti 35). orma umaRlesma   sasamarTlom,   uzenaesma   administraciulma   sasamarTlom   da   sakonstitucio sasamarTlom, am sakiTxze seriozuli praqtika   Seqmna (ix. punqtebi 37, 39 da 41). sakmaod naTelia, rom   universitetis mmarTveli organoebi gadawyvetilebis miRebis   procesSi cdilobdnen Seqmnil situaciasTan imgvarad adaptirebas,   rom Cadrian studentebs xeli ar SeSlodaT universitetSi   SesvlaSi, awarmoebdnen maTTan konstruqciul dialogs da,   amavdroulad, uzrunvelyofdnen, rom brZaneba, gansakuTrebiT ki   gansaxilveli   kursis   xasiaTidan   gamomdinare   dawesebuli   moTxovnebi daculi yofiliyo.   121. amasTan dakavSirebiT sasamarTlo ar iRebs ganmcxadeblis   arguments, rom is faqti, rom Cacmulobis wesebis darRvevisaTvis   disciplinuri sasjeli dawesebuli ar iyo, wesebis ararsebobas     niSnavda (ix. punqti 81). sasamarTlos kompetenciaSi ar Sedis im   sakiTxze Tavisi azris dafiqsireba, Tu rogor unda   uzrunveleyoT universitetis organoebs Sida wesebis dacva.   universitetis organoebs, saganmanaTleblo sazogadoebasTan   pirdapiri da mudmivi kontaqtis gamo, adgilobrivi saWiroebebisa   da pirobebis an konkretuli kursis moTxovnebis Sefaseba ukeT   SeuZlia, vidre saerTaSoriso sasamarTlos (ix., mutatis mutandis,   Valsamis v. Greece, 1996 wlis 18 dekembris gadawyvetileba, Reports 1996-   VI, gv. 2325, punqti 32). imis dadgenisas, rom maregulirebeli wesebi   emsaxureboda kanonier mizans, sasamarTlos prerogativaSi ar   Sedis proporciulobis principis imgvarad gamoyeneba, rom   dawesebulebis `Sida wesebis~ cneba mizans moklebuli gaxdes. me-9   muxliT yovelTvis garantirebuli ar aris ufleba imgvarad   moqcevisa, rogorc amas religiuri rwmena awesebs (Pichon and Sajous   v. France (dec.), #. 49853/99, ECHR 2001-X) da igi uflebas ar aniWebs   adamianebs, ugulebelyon kanonierad dadgenili wesebi (ix.   komisiis mosazreba, punqti 51, mis 1995 wlis 6 ivlisis moxsenebaSi,   romelic   Tan   erTvis   Valsamis-is   saqmeze   zemoxsenebul   gadawyvetilebas).   122. zemoxsenebulidan gamomdinare da am sakiTxSi xelSemkvreli   saxelmwifos Sefasebis zRvris gaTvaliswinebiT sasamarTlo   adgens, rom Careva gamarTlebuli da im miznis proporciuli iyo,   romelsac emsaxureboda.   123. amgvarad, adgili ar hqonia konvenciis me-9 muxlis darRvevas.   II. pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis savaraudo darRveva   A. saWiroa Tu ara am sarCelis gancalkevebulad ganxilva   1. mxareTa argumentebi   124. sasamarTlo aRniSnavs, rom Tumca ganmcxadebeli palatis   winaSe konvenciis sxvadasxva debulebebs (me-8, me-10 da me-14   muxlebi, agreTve pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxli) moixmobs,   misi upirvelesi argumenti Seexeba konvenciis me-9 muxlis sadavo   darRvevas. didi palatisaTvis saqmis gadacemis moTxovnisas   ganmcxadebelma did palatas sTxova, daedgina konvenciis me-8, me-9   me-10 da me-14 muxlebisa da pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis   darRveva.   mas   me-10   muxlTan   dakavSirebiT   samarTlebrivi   moTxovnebi ar dauyenebia.   125. Tumca 2005 wlis 27 ianvris werilobiT komentarebSi   ganmcxadebeli   Tavis   saqmes,     wlis     Tebervlis     maregulirebel wesebTan dakavSirebiT, sxva kuTxiT warmoadgens,   gansxvavebiT imisgan, Tu rogor iyo igi warmodgenili palatis   winaSe. Tavis moTxovnebSi igi `Tavis ZiriTad argumentad pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlis darRvevas warmoadgens da did   palatas sTxovs gadawyvetilebis Sesabamisad miRebas~. sxva   sakiTxebTan   `daadginos, rom islamuri Tavsaburavis tarebis gamo misi   universitetSi dauSvebloba winamdebare saqmeSi utoldeba   erTad   ganmcxadebeli   sTxovs   sasamarTlos,   pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxliT garantirebuli ganaTlebis   uflebis darRvevas, konvenciis me-8, me-9 da me-10 muxlebTan   mimarTebaSi.~   126. mTavrobam ganacxada, rom adgili ar hqonia konvenciis pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebis darRvevas.   2. palatis gadawyvetileba   127. palatam daadgina, rom ganmcxadeblis mier moxmobili   konvenciis me-8, me-10 da me-14 muxlebisa da pirveli damatebiTi   oqmis me-2 muxlis debulebebis Tanaxmad, calke gansaxilveli   sakiTxi ar warmoiSoboda, radgan garemoebebi igive iyo,   romlebzec palatam ukve imsjela me-9 muxlTan mimarTebaSi da   daadgina, rom adgili ar hqonia darRvevas.   3. sasamarTlos Sefaseba   128. sasamarTlo askvnis, rom misi precedentuli praqtikis   Tanaxmad, didi palatisaTvis gadacemuli `saqme~ moicavs manamde   palatis mier ganxiluli ganacxadis yvela aspeqts, radgan ar   arsebobs didi palatisaTvis saqmis mxolod nawilobriv gadacemis   safuZveli (ix., rogorc yvelaze axali wyaro, Cumpǎnǎ and Mazǎre   v. Romania [GC], #. 33348/96, punqti 66, ECHR 2004-...; da K. and T. v. Finland   [GC], # 25702/94, punqtebi 140-141, ECHR 2001-VII). didi palatisaTvis   gadacemuli `saqme~ ganacxadia, radgan is ukve daSvebulia   arsebiTad gansaxilvelad.   129.   saqmis   konkretuli   garemoebebis,   da   ganaTlebis   mxareTa   uflebis   poziciebis   gansakuTrebuli   mniSvnelobisa   gaTvaliswinebiT sasamarTlo miiCnevs, rom pirveli damatebiTi   oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebis Tanaxmad Setanili saCivari   konvenciis me-9 muxlis Tanaxmad gakeTebuli saCivrisagan calke   unda iqnes ganxiluli, im faqtis miuxedavad, rogorc es moxda me-9   muxlTan mimarTebaSi, rom saCivris arsi Seexeboda 1998 wlis 23   Tebervlis maregulirebeli wesebis kritikas.   130. Sesabamisad, sasamarTlo am saCivars calke ganixilavs (ix.,   mutatis mutandis, Göç v. Turkey [GC], #. 36590/97, punqti 46,ECHR 2002-V).     B. gamoyeneba   131. ganmcxadebeli Civis, rom mis mimarT dairRva pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadeba, romelic   gulisxmobs:   `aravis SeiZleba eTqvas uari ganaTlebis uflebaze~.   1. pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebis   farglebi   (a) mxareTa mimarTvebi didi palatisadmi   132. ganmcxadebelma aRniSna, rom eWvgareSe iyo, rom pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebiT garantirebuli   ganaTlebis   ufleba   gamoiyeneboda   umaRles   ganaTlebasTan   mimarTebiTac, radgan es debuleba im droisaTvis arsebul yvela   dawesebulebaSi gamoiyeneboda.   133. mTavrobas am sakiTxze komentari ar gaukeTebia.   (b) sasamarTlos Sefaseba   134. pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadeba   gulisxmobs, rom aravis SeiZleba eTqvas uari ganaTlebis   uflebaze. marTalia, debulebaSi umaRlesi ganaTleba naxsenebi ar   aris, magram araferi iZleva imis safuZvels, vivaraudoT, rom igi   ar gamoiyeneba ganaTlebis yvela etapze, umaRlesi ganaTlebis   CaTvliT.   135. rac Seexeba ganaTlebis uflebis farglebs da am uflebiT   dawesebul valdebulebas, sasamarTlo aRniSnavs, rom saqmeSi   “Belgium linguistic” (1968 wlis 23 ivlisis gadawyvetileba arsebiTad   ganxilvisas, seria A, #6, gv. 31, punqti 3) man ganacxada: `negatiuri   formulireba   miuTiTebs,   rogorc   amas   `CarCo-dokumentic~   amtkicebs..., rom xelSemkvrelma mxareebma ar cnes ganaTlebis   iseTi ufleba, rac maTgan iTxovda TavianTi saxsrebiT an   SenatanebiT raime tipis an raime safexurze ganaTlebis daarsebas.   Tumca aqedan ar unda davaskvnaT, rom saxelmwifos ara aqvs   pozitiuri valdebuleba, uzrunvelyos oqmis me-2 muxliT daculi   uflebis pativiscema. radgan arsebobs `ufleba~, igi, konvenciis   pirveli   muxlis   Tanaxmad,   uzrunvelyofilia   yvelasaTvis   xelSemkvreli saxelmwifos iurisdiqciis farglebSi.~   136. sasamarTlos mxedvelobidan ar rCeba faqti, rom ganaTlebis   uflebis (romlis Sinaarsi gansxvavdeba droisa da adgilis     Sesabamisad) gafarToeba ekonomikuri da socialuri garemos   mixedviT ZiriTadad damokidebulia sazogadoebis saWiroebebsa da   resursebze.   Tumca   gadamwyveti   mniSvnelobisaa   faqti,   rom   konvencia interpretirebuli da gamoyenebulia imgvarad, rac masSi   gaTvaliswinebul uflebebs praqtikulsa da qmediTs da ara   Teoriulsa da iluzoruls xdis. ufro metic, konvencia cocxali   instrumentia, romelic ganmartebuli unda iqnes dRevandeli   pirobebis gaTvaliswinebiT (Marckx v. Belgium, 1979 wlis 13 ivnisis   gadawyvetileba, seria A, # 31, gv. 19, punqti 41; Airey v. Ireland, 1979   wlis 9 oqtombris gadawyvetileba, seriaA, #32, gv. 14-15, punqti 26;   da bolodroindeli wyaro Mamatkulov and Askarov v. Turkey [GC], #   46827/99 da 46951/99, punqti 121, 2005 wlis   Tebervlis   gadawyvetileba). roca me-2 muxlis pirveli winadadeba ZiriTadad   dawyebiTi da saSualo ganaTlebis xelmisawvdomobas awesebs, ar   arsebobs   safuZveli   umaRlesi   ganaTleba   ganaTlebis   sxva   formebisagan gamovyoT. bolo dros miRebul instrumentebSi   evropis sabWom xazi gausva umaRlesi ganaTlebis gansakuTrebul   rolsa da mniSvnelobas adamianis uflebebisa da ZiriTadi   Tavisuflebebis xelSewyobisa da demokratiis gaZlierebis saqmeSi   (ix., inter alia, rekomendacia # R (98) 3 da rekomendacia #. 1353 (1998) –   punqtebi 68 da 69). evropis regionSi umaRlesi ganaTlebis   kvalifikaciis cnobis Sesaxeb konvenciis Tanaxmad (ix. punqti 67),   umaRlesi ganaTleba `arsebiTi mniSvnelobisaa codnis miRebisa da   dauflebis   sakiTxSi~   da   `warmoadgens   individisa   da   sazogadoebisaTvis gansakuTrebulad mdidar kulturul da   samecniero SenaZens~.   137. amgvarad, rTulia imis warmodgena, rom am droisaTvis   arsebuli umaRlesi saganmanaTleblo dawesebulebebi pirveli   oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebis farglebSi ar xvdebian.   marTalia,   avaldebulebs,   es   muxli   daaarson   xelSemkvrel   umaRlesi   saxelmwifoebs   ar   saganmanaTleblo   dawesebulebebi, magram saxelmwifo, romelic amas gaakeTebs,   valdebuli iqneba, uzrunvelyos am dawesebulebebze   xelmisawvdomobis qmediTi ufleba. demokratiul sazogadoebaSi   ganaTlebis ufleba, romelic adamianis sxva uflebebisagan   ganuyofelia, imdenad fundamenturia, rom pirveli oqmis me-2   muxlis pirveli winadadeba viwro interpretaciiT am debulebebis   arsisa Tu miznis Seusabamo iqneboda (ix., mutatis mutandis, saqme   “Belgian Linguistic”, zemoT, punqti 9; da Delcourt v. Belgium, 1970 wlis 17   ianvari, seria A #11, gv.14, punqti 25).   138. es midgoma SesabamisobaSia komisiis moxsenebasTan saqmeze   “Belgian Linguistic” (zemoxsenebuli gadawyvetileba, gv. 22), romelSic   wels man daadgina, rom Tumca pirveli oqmis me-2 muxliT   daculi   uflebis   farglebi   konvenciaSi   gansazRvruli   an   miTiTebuli ar iyo, igi moicavda, `winamdebare saqmis ganxilvis     miznebidan gamomdinare~, `baga-baRSi, dawyebiT, saSualo da   umaRles saganmanaTleblo dawesebulebaSi swavlas~.   139. komisiam SemdgomSi rig gadawyvetilebebSi daadgina: `me-2   muxliT gaTvaliswinebuli ganaTlebis ufleba ZiriTadad exeba   dawyebiT ganaTlebas da ara aucileblad maRali rangis kursebs,   rogoricaa teqnologia~ (X. v. the United Kingdom, # 5962/72, komisiis   wlis 13 martis gadawyvetileba, DR 2, gv. 50; daKramelius v. Sweden,   #. 21062/92, komisiis 1996 wlis 17 ianvris gadawyvetileba). ufro   axal saqmeebSi, gza gauxsna ra pirveli oqmis me-2 muxlis   gamoyenebas   mimarTebaSi,   dawesebulebaTa   umaRles   komisiam   saganmanaTleblo   ganixila umaRles   dawesebulebebTan   saganmanaTleblo   xelmisawvdomobaze   dawesebuli   konkretuli   SezRudvebis kanoniereba (umaRlesi ganaTlebis xelmisawvdomobaze   dawesebul SezRudvebTan mimarTebaSi ix. X. v. the United Kingdom, #   8844/80, komisiis 1980 wlis 9 dekembris gadawyvetileba,DR 23, gv.228;   saganmanaTleblo   dawesebulebebidan   gaZevebasa   da   swavlis   SeCerebasTan dakavSirebiT - Yanasik v. Turkey, #14524/89, komisiis 1993   wlis 6 ianvris gadawyvetileba, DR 74, gv. 14; da Sulak v. Turkey,   #24515/94, komisiis 1996 wlis 17 ianvris gadawyvetileba, DR 84, gv.   98).   140. rac Seexeba sasamarTlos, saqmis “Belgian Linguistic” Semdeg man   umaRlesi ganaTlebis Sesaxeb saqmeebi dauSveblad gamoacxada ara   maT mimarT pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli   winadadebis gamouyeneblobis gamo, aramed sxva safuZvlebze   dayrdnobiT (invalidis ganacxadi, romelic ar akmayofilebda   universitetSi Caricxvis moTxovnebs, Lukach v. Russia (dec.), #48041/99,   wlis 16 noemberi; patimari ganmcxadeblisaTvis iuristis   diplomis mosapoveblad universitetis gamosaSvebi gamocdisaTvis   momzadebasa da masze daswrebis nebarTvaze uari, Georgiou v. Greece   (dec.), # 45138/98, 2000 wlis 13 ianvari; kanonieri braldebiTa da   sasjeliT umaRlesi ganaTlebis miRebaSi Careva, Durmaz and Others v.   Turkey (dec.), #46506/99, 200 wlis 4 seqtemberi).   141. zemoxsenebuli mosazrebebis gaTvaliswinebiT naTelia, rom am   droisaTvis arsebuli umaRlesi saganmanaTleblo dawesebulebebi   xvdebian   pirveli   damatebiTi   oqmis   me-2   muxlis   pirveli   winadadebis   farglebSi,   radgan   aseT   dawesebulebebze   xelmisawvdomoba am debulebaSi gaTvaliswinebuli uflebis   ganuyofel nawils warmoadgens. es ar aris farTo interpretacia   da xelSemkvrel saxelmwifoebs axal valdebulebebs ar uwesebs,   igi damyarebulia swored pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis   pirvel winadadebaze, misive konteqstSi, konvenciis, rogorc   kanonSemoqmedebiTi   xelSekrulebis,   obieqtisa   da   miznis   mxedvelobaSi miRebiT (ix., mutatis mutandis, Golder v. the United Kingdom,     wlis 21 Tebervlis gadawyvetileba, seria A # 18, gv. 18, punqti   36).   142. amgvarad, winamdebare saqmeSi gamoiyeneba pirveli damatebiTi   oqmis me-2 muxlis pirveli winadadeba. misi gamoyenebis xasiaTi ki   aSkarad   damokidebulia   ganaTlebis   uflebis   specifikur   maxasiaTeblebze.   C. arsebiTi ganxilva   1. mxareTa mimarTvebi didi palatisadmi   (a) ganmcxadeblis argumentebi   143. ganmcxadeblis mtkicebiT, sajaro moxeleebis mier islamuri   Tavsaburavis tarebaze dawesebuli SezRudva warmoadgenda mis   ganaTlebis uflebaSi Carevas, ris gamoc 1998 wlis 12 marts mas   uari eTqva, daswreboda gamocdas onkologiaSi, 1998 wlis 20 marts   ver Cairicxa universitetis administraciul departamentze da 1998   wlis 16 aprils uari eTqva, daswreboda leqcias nevrologiaSi da   wlis 10 ivniss weriT gamocdas sazogadoebriv jandacvaSi.   144. ganmcxadebeli aRiarebda, rom, misi xasiaTidan gamomdinare,   ganaTlebis ufleba unda daregulirebuliyo saxelmwifos mier.   misi azriT, regulirebis dros gamoyenebuli kriteriumebi unda   yofiliyo igive, rac gamoiyeneboda me-8 – me-11 muxlebis Tanaxmad   nebadarTuli Carevisas. amasTan dakavSirebiT ganmcxadebelma   miuTiTa TurqeTis erovnul kanonmdeblobaSi iseTi normis   ararsebobaze, romelic xels SeuSlida umaRlesi ganaTlebis   miRebas, da aRniSna, rom proreqtoris ofiss moqmedi kanonebis   Tanaxmad   ar   hqonda   imis   ufleba   da   kompetencia,   rom   Tavsaburaviani studentebisaTvis xeli SeeSala universitetis   xelmisawvdomobaSi.   145. ganmcxadebelma aRniSna, rom, Tavsaburavis tarebis miuxedavad,   igi Cairicxa universitetSi da yovelgvari incidentis gareSe   swavlobda 4 wlisa da 6 Tvis ganmavlobaSi. Sesabamisad, igi   amtkicebda, rom universitetSi Cabarebisas da Semdgom iq   swavlisas ar arsebobda erovnuli sakanonmdeblo wyaro, romelic   saSualebas miscemda ganeWvrita, rom ramdenime wlis Semdeg mas   aukrZalavdnen saleqcio auditoriebSi Sesvlas.   146. imis gameorebisas, rom mis mimarT gatarebuli zomebi   araproporciuli   ganmcxadebelma   iyo   aRiara,   miznisa,   rom   romelsac   kanonieri   emsaxureboda,   iyo umaRlesi   saganmanaTleblo organizaciebis mxridan imis mcdeloba, rom   ganaTleba mSvid da usafrTxo garemoSi uzrunveleyoT. Tumca,     rogorc mis mimarT disciplinuri samarTalwarmoebis ararsebobam   gviCvena, ganmcxadeblis mier islamuri Tavsaburavis tarebas xeli   ar SeuSlia sajaro wesrigisaTvis da arc sxva studentTa   uflebebi   da   Tavisuflebebi   daurRvevia.   garda   amisa,   ganmcxadeblis TqmiT, Sesabamisi universitetis organoebs sajaro   wesrigis SenarCunebis uzrunvelsayofad sakmarisi saSualeba   gaaCndaT, rogoricaa disciplinuri samarTalwarmoebis wamowyeba   an sisxlis samarTlis saqmis aRZvra im studentis winaaRmdeg,   romlis qcevac sisxlis samarTlis kodeqss ewinaaRmdegeboda.   147. ganmcxadebeli amtkicebda, rom mis mier ganaTlebis miRebis   ganpirobeba imiT, rom mas aRar unda etarebina Tavsaburavi da   saganmanaTleblo dawesebulebaSi daSvebaze uaris Tqma, Tu igi ar   daemorCileboda am pirobebs, sabolood da usamarTlod arRvevda   misi ganaTlebis uflebis arss da mas araefeqturs xdida. es   aisaxeboda faqtSi, rom ganmcxadebeli iyo zrdasruli adamiani,   pirovneba srulad Camoyalibebuli socialuri da moraluri   RirebulebebiT, romelsac yvela SesaZlebloba CamoerTva, swavla   TurqeTSi gaegrZelebina misi rwmenis Sesabamisad.   148. am mizezTa gamo ganmcxadebeli irwmuneba, rom mopasuxe   saxelmwifom daarRvia misi Sefasebis zRvris farglebi, ramdenad   farToc ar unda yofiliyo isini, daarRvia, agreTve, misi   ganaTlebis ufleba konvenciis me-8, me-9 da me-10 muxlebTan   mimarTebaSi.   (b) mTavrobis argumentebi   149. sasamarTlos praqtikaze dayrdnobiT mTavroba aRniSnavs, rom   xelSemkvrel saxelmwifos Sefasebis zRvari hqonda miniWebuli   imis gansasazRvrad, Tu rogor daeregulirebina ganaTleba.   150. man aseve aRniSna, rom ganmcxadebeli stambulis universitetis   Cerrahpaşa-s samedicino fakultetze Cairicxa bursas universitetis   samedicino fakultetze xuTwliani kursis gavlis Semdeg, sadac   igi Tavsaburavs atarebda. stambulis universitetis proreqtorma   gamosca cirkulari, romliTac fakultetze Tavsaburavis tareba   ikrZaleboda.   sasamarTlosa   akrZalvas   da uzenaesi   safuZvlad   daedo   sakonstitucio   sasamarTlos   administraciuli   gadawyvetilebebi. rogorc ganacxadSi da didi palatisadmi saqmis   gadacemis moTxovnaSi iqna miTiTebuli, ganmcxadebels aranairi   dabrkoleba ar Seqmnia Cerrahpaşa-s samedicino fakultetze   Cabarebisas, rac amtkicebs, rom igi sargeblobda saganmanaTleblo   dawesebulebaSi swavlis uflebaSi Tanaswori mopyrobiT. rac   Seexeba 1998 wlis 23 Tebervlis cirkularis ganxorcielebiT   gamowveul Carevas, mTavroba Semoifargla imis TqmiT, rom es   sakiTxi sasamarTloebis gansjis sagani iyo.     151.   mTavrobam   imiT   ZalaSi   wesebi   daasrula,   datoveba,   rom   moiTxova   palatis   ra,   gadawyvetilebis   maregulirebeli   praqtikas,   amtkicebda   rom   sasamarTlos   miniWebuli   ar   ewinaaRmdegeboda   xelSemkvreli   saxelmwifoebisaTvis   Sefasebis zRvris mxedvelobaSi miRebiT.   2. sasamarTlos Sefaseba   (a) zogadi principebi   152. ganaTlebis ufleba, rogorc es dadgenilia pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebiT, yvelasaTvis   uzrunvelyofs   farglebSi   xelSemkvreli   droisaTvis   saxelmwifos   arsebuli   iurisdiqciis   saganmanaTleblo   `am   dawesebulebebis   xelmisawvdomoba   xelmisawvdomobis   uflebas~,   magram   aseTi   nawils   ganaTlebis   uflebis   mxolod   warmoadgens. imisaTvis, rom es ufleba `efeqturi iyos, saWiroa,   inter alia, rom individs, romelic am uflebiT sargeblobs,   SesaZlebloba hqondes, miRebuli ganaTlebidan miiRos sargebeli,   anu moipovos, saxelmwifoSi moqmedi wesebis Sesabamisad da raRac   formiT mis mier dasrulebuli swavlis oficialuri aRiarebis   ufleba~ (Belgian Linguistic case, zemoxsenebuli gadawyvetileba, gv. 30-   32, punqtebi 3-5; ix., aseve Kjeldsen, Busk Madsen and Pedersen v. Denmark, 1976   wlis 7 dekemberi, seria A # 23, gv. 25-26, punqti 52). amgvaradve,   fraza `aravin unda ...~ warmoadgens yvela moqalaqis mimarT   Tanaswori mopyrobis princips ganaTlebis uflebis gamoyenebisas.   153. yvela adamianis ZiriTadi ufleba ganaTlebaze aris ufleba,   romelic Tanabrad garantirebulia saxelmwifoSi moswavleebisa   da damoukidebeli skolebisaTvis, yovelgvari gansxvavebis gareSe   (Costello-Roberts v. the United Kingdom, 1993   gadawyvetileba, seria A #247-C, gv.58, punqti 27).   wlis     martis   154. misi mniSvnelobis miuxedavad, es ufleba absoluturi ar aris   da SeiZleba daeqvemdebaros SezRudvebs; es qveteqstiTaa   nebadarTuli, radgan xelmisawvdomobis ufleba `Tavisi xasiaTiT   saWiroebs saxelmwifos mxridan regulirebas~ (Belgian Linguistic case,   zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 5; ix., aseve, mutatis mutandis,   Golder, ix. zemoT, gv. 18-19, punqti 38; da Fayed v. the United Kingdom, 1994   wlis 21 seqtembris gadawyvetileba, seria A #294-B, gv.49-50,   punqti 65). sayovelTaod aRiarebulia, rom saganmanaTleblo   dawesebulebis regulireba SeiZleba gansxvavdebodes adgilisa da   drois mixedviT, inter alia, sazogadoebis moTxovnilebebisa da   resursebis da ganaTlebis sxvadasxva etapebis gansxvavebuli   Taviseburebebis   Sesabamisad.   amgvarad,   xelSemkvreli     saxelmwifoebi am sferoSi sargebloben Sefasebis garkveuli   zRvriT, miuxedavad imisa, rom konvenciis moTxovnebis dacvasTan   dakavSirebiT   saboloo   gadawyvetilebas   iqnes,   iRebs   rom   sasamarTlo.   dawesebulma   imisaTvis,   rom uzrunvelyofili   SezRudvebma sadavo ufleba imdenad ar SezRudon, rom misi arsi   Seilaxos da uflebam efeqturoba dakargos, sasamarTlo unda   darwmundes, rom isini ganWvretadia da emsaxureba kanonier mizans.   Tumca, konvenciis me-8 – me-10 muxlebisagan gansxvavebiT, igi ar   Semoifargleba `kanonieri miznebis~ amomwuravi siiT pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlis Tanaxmad (ix., mutatis mutandis, Podkolzina   v. Latvia, # 46726/99, punqti 36, ECHR 2002-II). ufro metic, SezRudva   Sesabamisi iqneba pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlisa, Tu   gamoyenebul saSualebasa da misaRwev mizans Soris arsebobs   proporciulobis gonivruli damokidebuleba.   155. es SezRudvebi winaaRmdegobaSi ar unda modiodes konvenciasa   da mis oqmebSi gaTvaliswinebul sxva uflebebTan (Belgian Linguistic   case, zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 5; Campbell and Cosans v. the   United Kingdom, 1982 wlis 25 Tebervlis gadawyvetileba, seriaA #48,   gv. 19, punqti 41; da Yanasik, zemoxsenebuli gadawyvetileba).   konvenciisa da misi oqmebis debulebebi unda gavigoT, rogorc   erTianoba. Sesabamisad, me-2 muxlis pirveli winadadeba wakiTxuli   unda iqnes, saWiroebis SemTxvevaSi, konvenciis me-8, me-9 da me-10   muxlebis fonze (Kjeldsen, Busk Madsen and Pedersen, zemoxsenebuli   gadawyvetileba, punqti 52).   156. ganaTlebis ufleba principSi ar gamoricxavs disciplinuri   RonisZiebebisadmi mimarTvas, saganmanaTleblo dawesebulebaSi   swavlis SeCerebis Tu garicxvis CaTvliT, misi Sida wesebisadmi   damorCilebis uzrunvelyofis mizniT. disciplinuri sasjelis   dakisreba im procesis Semadgeneli nawilia, romliTac skola   cdilobs Tavisi miznis _ ratomac moxda misi daarseba _ miRweva,   moswavleTa   xasiaTisa   da   gonebrivi   SesaZleblobebis   ganviTarebisa da Camoyalibebis CaTvliT (ix., sxva wyaroebTan   erTad, Campbell and Cosans, zemoxsenebuli gadawyvetileba, punqti 33;   kadetis samxedro akademiidan garicxvasTan dakavSirebiT ix.   zemoxsenebuli   gadawyvetileba   Yanasik-is   saqmeze,   xolo   TaRliTobis gamo studentis garicxvasTan dakavSirebiT   _ zemoxsenebuli gadawyvetileba Sulak-is saqmeze).   (b) am principebis gamoyeneba winamdebare saqmeSi   157. me-9 muxlis Tanaxmad, arsebuli Carevis Sesaxeb (ix. punqti 78)   msjelobis analogiiT, sasamarTlos SeuZlia aRiaros, rom   maregulirebeli wesebi, romelTa safuZvelzec ganmcxadebels   uari eTqva, daswreboda sxvadasxva leqciebsa da gamocdebs     islamuri   Tavsaburavis   tarebis   gamo,   warmoadgenda   misi   ganaTlebis uflebis SezRudvas, im faqtis miuxedavad, rom mas   xeli miuwvdeboda universitetze da SeeZlo sagani aerCia misaReb   gamocdebze miRweuli Sedegebis Sesabamisad. Tumca saqmis analizi,   ganaTlebis uflebaze miTiTebiT, am SemTxvevaSi ar SeiZleba   ganvacalkeoT sasamarTlos mier me-9 muxlTan dakavSirebiT   miRebuli daskvnisagan (ix. punqti 122), radgan am debulebis   Tanaxmad mxedvelobaSi miRebuli analizi aSkarad gamoiyeneba   pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis Sesabamisad gakeTebul   saCivarTan   mimarTebaSi,   romelic   moicavs   gansaxilveli   maregulirebeli normebis kritikas da es kritika iRebs imave   formas, rogorsac me-9 muxlis misamarTiT gakeTebuli kritika.   158. amasTan dakavSirebiT sasamarTlom ukve daadgina, rom   SezRudvebi ganWvretadi iyo da emsaxureboda sxvaTa uflebebisa   da Tavisuflebebis dacvisa da sajaro wesrigis SenarCunebis   kanonier mizans (ix. punqtebi 98 da 99). SezRudvis aSkara mizani   iyo saganmanaTleblo dawesebulebaTa sekularuli xasiaTis   SenarCuneba.   159. rac Seexeba proporciulobis princips, sasamarTlom zemoT,   118-e – 121-e punqtebSi daadgina, rom proporciulobis gonivruli   urTierTdamokidebuleba arsebobda gamoyenebul saSualebebsa da   im mizans Soris, romelsac am saSualebis gamoyeneba emsaxureba.   amis   faqtorebs: pirvel rigSi, gansaxilveli RonisZiebebi aSkarad ar   uSlida studentebs xels religiuri ritualebis dacvis   dadgenisas   sasamarTlo   daeyrdno   ZiriTadad   Semdeg   CveulebiTi formiT dawesebuli valdebulebebis aRsrulebaSi.   meores mxriv, maregulirebeli normebis gamoyenebis Sesaxeb   gadawyvetilebis miRebis procesi akmayofilebda, ramdenadac es   SesaZlebeli iyo, warmodgenil sxvadasxva interesTa gadawonis   valdebulebas.   eZebdnen saSualebebs,   universitetis   organoebi   keTilgonivrulad   Tavidan   romlebiTac   SeZlebdnen   aecilebinaT studentebisaTvis Tavsaburavis tarebis akrZalva da   amave dros pativi ecaT maTi valdebulebisaTvis, daecvaT sxvaTa   uflebebi da saganmanaTleblo sistemis interesebi. da bolos, am   process Tan sdevda dacvis garantiebi - wesi, romelic iTxovda   statutTan Sesabamisobas da sasamarTlo gadasinjvas – romlebic   emsaxurebodnen studentTa interesebis dacvas (ix. punqti 95).   160. ararealuria imis warmodgena, rom ganmcxadebeli, medicinis   studenti,   ar   icnobda   stambulis   universitetis   Sida   maregulirebel wesebs, romelTa Tanaxmad religiuri Cacmuloba   konkretul adgilebSi izRudeboda, an sakmarisad ar iyo   informirebuli am normebis dawesebis mizezebis Sesaxeb. mas   gonivrulad SeeZlo imis winaswar ganWvreta, rom idga riskis   winaSe, ar daeSvaT leqciebsa da gamocdebze, rogorc es     SemdgomSi moxda, Tu gaagrZelebda islamuri Tavsaburavis tarebas   wlis 23 Tebervlis Semdeg.   161.   amgvarad,   gansaxilvel   ganaTlebis   SezRudvas   uflebis arsi.   ar   daurRvevia   amas garda,   ganmcxadeblis   ganmcxadeblis mier moxmobil sxva muxlebTan dakavSirebiT   gakeTebul daskvnebze miTiTebiT (ix. punqtebi 122 da 166),   sasamarTlo   adgens,   rom   SezRudva   ar   ewinaaRmdegeboda   konvenciasa da mis damatebiT oqmebSi gaTvaliswinebul sxva   uflebebs.   162. amgvarad, pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli   winadadebis darRvevas adgili ar hqonia.   III. konvenciis me-8, me-10 da me-14 muxlebis savaraudo darRveva   163. ganmcxadebelma konvenciis me-8, me-10 da me-14 muxlebis   darRvevis sakiTxi, palatis msgavsad, didi palatis winaSec   daayena, amtkicebda ra, rom sadavo maregulirebelma wesebma   Seulaxa piradi cxovrebis pativiscemis ufleba, gamoxatvis   Tavisufleba da rom es wesebi diskirminaciuli xasiaTis iyo.   164. magram sasamarTlom konvenciis me-8 an me-10 muxlebis darRveva   ar   konvenciis me-9 muxlisa da pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis   mixedviT warmodgenili im saCivrebis ubralod xelaxali   daadgina.   ganmcxadeblis   mier   wamoweuli   argumentebi   formulireba iyo, romelTa mimarTac sasamarTlom daadgina, rom   adgili ar hqonia darRvevas.   165. rac Seexeba me-14 muxlis Tanaxmad Setanil saCivars, aRebuls   damoukideblad an konvenciis me-9 muxlTan an pirveli damatebiTi   oqmis   me-2   muxlis   pirvel   winadadebasTan   erTobliobaSi,   sasamarTlo aRniSnavs, rom ganmcxadebelma Tavis mimoxilvaSi   didi palatis winaSe detalebi ar warmoadgina. garda amisa,   rogorc ukve aRiniSna (ix. punqtebi 99 da 158), islamuri   Tavsaburavis tarebis maregulirebeli wesebi ganmcxadeblis   religiuri mikuTvnebulobis winaaRmdeg ki ar iyo mimarTuli,   aramed emsaxureboda, sxva miznebTan erTad, wesrigisa da sxvaTa   uflebebisa da Tavisuflebebis dacvis kanonier mizans da aSkarad   gansazRvruli iyo saganmanaTleblo dawesebulebaTa sekularuli   xasiaTis SesanarCuneblad. amgvarad, is mizezebi, romelTa   safuZvelzec sasamarTlom daaskvna, rom adgili ar hqonia   konvenciis me-9 muxlis an pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis   darRvevas,   udavod   gamoiyeneba   me-14   muxlis   safuZvelze   warmodgenil   saCivarTan,   aRebulTan   damoukideblad   Tu   zemoxsenebul debulebebTan erTobliobaSi, mimarTebaSi.     166. Sesabamisad, sasamarTlo adgens, rom adgili ar hqonia   konvenciis me-8, me-10 da me-14 muxlebis darRvevas.   zemoxsenebulidan gamomdinare, sasamarTlo:   1. adgens, Teqvsmeti xmiT erTis winaaRmdeg, rom adgili ar hqonia   konvenciis me-9 muxlis darRvevas;   2. adgens, Teqvsmeti xmiT erTis winaaRmdeg, rom adgili ar hqonia   konvenciis pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli   winadadebis darRvevas;   3. adgens, erTxmad, rom adgili ar hqonia konvenciis me-8 muxlis   darRvevas;   4. adgens, erTxmad, rom adgili ar hqonia konvenciis me-10 muxlis   darRvevas;   5. adgens, erTxmad, rom adgili ar hqonia konvenciis me-14 muxlis   darRvevas;   Sesrulebulia inglisur da frangul enebze da gamocxadebulia   sajaro mosmenaze strasburgSi, adamianis uflebaTa SenobaSi, 2005   wlis 10 noembers.   lucius vildhaberi   prezidenti   t.l. erli   registratoris moadgile   konvenciis 45-e muxlis me-2 punqtisa da sasamarTlos reglamentis   74-e wesis me-2 punqtis Sesabamisad, gadawyvetilebas Tan erTvis   Semdegi gancalkevebuli azrebi:   (a) b-ni rozakisisa da q-ni vajiCis erToblivi Tanmxvedri azri;   (b) q-ni tulkensis gansxvavebuli azri.     mosamarTleebis rozakisisa da vajiCis erToblivi Tanmxvedri   azri   Cven veTanxmebiT umravlesobas, rom am konkretul saqmeSi adgili   ar hqonia konvenciis me-9 muxlis darRvevas. Cven aseve mxari   davuWireT saboloo azrs, rom adgili ar hqonia konvenciis   pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis pirveli winadadebis   darRvevas, ZiriTadad imitom, rom gadawyvetilebis teqsti   imgvaradaa formulirebuli, rom rTulia am ori dadgenilebis   erTmaneTisagan gamoyofa. rogorc gadawyvetilebaSia aRniSnuli,   `... saqmis analizi, ganaTlebis uflebaze miTiTebiT, am SemTxvevaSi   ar SeiZleba ganvacalkeoT sasamarTlos mier me-9 muxlTan   dakavSirebiT miRebuli daskvnisagan ..., radgan am debulebis   Tanaxmad mxedvelobaSi miRebuli analizi aSkarad gamoiyeneba   pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis Sesabamisad gakeTebul   saCivarTan   mimarTebaSi,   romelic   moicavs   gansaxilveli   maregulirebeli normebis kritikas da es kritika iRebs imave   formas, rogorsac me-9 muxlis misamarTiT gakeTebuli kritika~   (punqti 157).   Tumca sinamdvileSi Cven im azrisa varT, rom saqme unda   ganxiluliyo mxolod me-9 muxlTan mimarTebaSi, rogorc es   gakeTda palatis gadawyvetilebaSi. rogorc vxedavT, sasamarTlos   winaSe dayenebuli ZiriTadi sakiTxi iyo saxelmwifos mxridan   Careva   ganmcxadeblis   uflebaSi,   universitetSi   etarebina   Tavsaburavi da amiT sajarod gaemJRavnebina Tavisi religiuri   rwmena. amgvarad, ZiriTadi sakiTxi winamdebare saqmeSi swored   misi religiuri Tavisuflebis dacva iyo, rasac gulisxmobs   konvenciis me-9 muxli. me-9 muxli, am garemoebebSi, aSkarad aris lex   specialis, romelic faravs saqmis faqtebs, da ganmcxadeblis mier   pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis safuZvelze gakeTebuli   damatebiTi saCivari imave faqtebTan dakavSirebiT Tumca aSkarad   dasaSvebia, magram konvenciis Tanaxmad ar warmoSobs calke   sakiTxs.     mosamarTle tulkensis gansxvavebuli azri   sxvadasxva mizezebis gamo me ar daveTanxme umravlesobis azrs   konvenciis me-9 muxlTan da pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlTan   dakavSirebiT, romelic exeba ganaTlebis uflebas. Tumca srulad   veTanxmebi sasamarTlos dadgenilebas imasTan dakavSirebiT, rom   am ukanaskneli debulebis farglebi moicavs umaRles da   sauniversiteto ganaTlebas.   A. religiis Tavisufleba   1. rac Seexeba gadawyvetilebaSi xSirad naxseneb zogad principebs,   aris sakiTxebi, romlebzec srulad veTanxmebi umravlesobas (ix.   gadawyvetilebis punqtebi 104   garantirebuli religiis Tavisufleba `Zvirfasi faseulobaa~ ara   marto morwmuneTaTvis, aramed aTeistTa, agnostikosTa,   - 108). konvenciis me-9 muxliT   skeftikosTa da sxvaTaTvisac. marTalia, rom konvenciis me-9   muxli ar icavs religiiT an rwmeniT motivirebul da STagonebul   yvela qmedebas da rom demokratiul sazogadoebebSi, sadac   mosaxleobaSi sxvadasxva religiebi Tanaarseboben, SesaZloa   aucilebeli iyos sakuTari religiis an rwmenis gamJRavnebaze   SezRudvebis daweseba, raTa moxdes sxvadasxva jgufebis interesTa   SeTanxmeba da yvelas rwmenis pativiscemis uzrunvelyofa (ix.   gadawyvetilebis punqti 106). pluralizmi, tolerantoba da farTo   TvalTaxedva demokratiuli sazogadoebis niSnebia da iwvevs   konkretul Sedegebs. maTgan pirveli is aris, rom demokratiuli   sazogadoebis   es   idealebi   da   Rirebulebebi   aseve   unda   efuZnebodes dialogsa da kompromisis suliskveTebas, rac   aucileblad iwvevs individTa mxridan ormxriv daTmobas. meore   Sedegia, rom aseT SemTxvevebSi organoTa roli is ki ar aris, rom   pluralizmis aRmofxvriT daZabulobis mizezebi gaaqron, aramed,   rogorc sasamarTlom bolo dros gaimeora, uzrunvelyon, rom   dapirispirebulma jgufebma erTmaneTis mimarT tolerantoba   gamoiCinon (Ouranio Toxo and Others v. Greece, 2005 wlis 20 oqtombris   gadawyvetileba, punqti 40).   2. roca umravlesobam aRiara, rom islamuri Tavsaburavis tarebis   akrZalva   ganmcxadeblis uflebaSi, konvenciis me-9 muxlis Tanaxmad   gaemJRavnebina sakuTari religia da rom akrZalva   universitetis   teritoriaze   warmoadgenda   Carevas   gaTvaliswinebuli iyo kanoniT da emsaxureboda kanonier mizans –   am saqmeSi sxvaTa uflebebisa da Tavisuflebebis da sajaro   wesrigis dacvas – ZiriTad sakiTxad iqca, iyo Tu ara aseTi Careva   `aucilebeli demokratiuli sazogadoebisaTvis~. misi xasiaTidan   gamomdinare, sasamarTlos mimoxilva Sesrulebuli unda iqnes in   concreto, sam kriteriumze miTiTebiT: pirveli, iyo Tu ara saTanado     Careva, romelsac unda SeZleboda riskis qveS myofi kanonieri   interesis dacva; meore, yvelaze naklebad zRudavda Tu ara   arCeuli RonisZieba gansaxilvel uflebas an Tavisuflebas; da   bolos, iyo Tu ara RonisZieba proporciuli, sakiTxi, romelic   moiTxovs sapirispiro interesTa dabalansebas1.   umravlesobis midgomas safuZvlad udevs Sefasebis zRvari,   romelsac, aRiarebulia, rom floben erovnuli organoebi da   romelic, inter alia, gamoxatavs cnebas, rom isini `ukeTes   mdgomareobaSi~ arian, raTa gadawyviton, rogor Seasrulon   mgrZnobiare sferoebSi ufro kargad konvenciiT dakisrebuli   valdebulebebi (ix. gadawyvetilebis punqti 109). sasamarTlos   iurisdiqcia, ra Tqma unda, qvemdebarea da misi funqcia   konfliqtTa mogvarebis sayovelTao formebis daweseba ar aris,   gansakuTrebiT `eklesiebsa da saxelmwifos Soris delikaturi   urTierTobis dawesebis sakiTxSi~ (Cha’are Shalom Ve Tsedek v. France,   wlis 27 ivnisis gadawyvetileba, punqti 84), miuxedavad imisa,   rom ramdenime sxva gadawyvetilebaSi religiur jgufebs Soris   konfliqtebis   Sesaxeb   sasamarTlos   yovelTvis   igive   samarTlebrivi SezRudvebi ar dauwesebia (Serif v. Greece, 1999 wlis 14   dekembris gadawyvetileba; Metropolitan Church of Bessarabia and Others v.   Moldova, 2001 wlis 13 dekembris gadawyvetileba). Sesabamisad,   absoluturad veTanxmebi im mosazrebas, rom sasamarTlom unda   scados universalurobisa da gansxvavebulobis erTmaneTTan   misadageba da misi funqcia ar aris romelime religiuri modelis   Sesaxeb azris gamoxatva.   3. me albaT SevZlebdi gameziarebina Sefasebis zRvris midgoma,   rom ara ori faqtori, romlebmac sagrZnoblad Seamcires misi   mniSvneloba am saqmeSi. pirveli exeba umravlesobis mier moxmobil   arguments   farTo   zRvris   gasamarTleblad,   kerZod   ki   saxelmwifoebSi saganmanaTleblo dawesebulebebSi religiuri   simboloebis   praqtikis   tarebis   arsebobas   regulirebis   da, amgvarad,   Sesaxeb   am sferoSi   gansxvavebuli   evropuli   konsensusis ararsebobas. SedarebiTi samarTlis wyaroebi amgvari   daskvnis gakeTebis uflebas ar iZlevian, radgan arc erT wevr   saxelmwifoSi   religiuri   simbolos   tarebaze   SezRudva   sauniversiteto ganaTlebaze ar vrceldeba, radgan iq mowifuli   axalgazrdebi swavloben, romlebic naklebad eguebian zewolas.   meore faqtori exeba evropul zedamxedvelobas, romelic Tan   sdevs Sefasebis zRvris gamoyenebas da romelic, Tumca imaze   naklebia, vidre erovnuli organoebis xelSi Sefasebis zRvris   ararsebobisas, mainc mxardamxar mihyveba mas. Tumca, sxva   SemTxvevebSi, TurqeTis istoriuli warsulis garda, evropuli   zedamxedveloba gadawyvetilebaSi ubralod ar aris xolme   naxsenebi. magram am ganacxadSi aRniSnuli sakiTxi, romlis   mniSvnelobac konvenciiT garantirebuli religiis Tavisuflebis     uflebisaTvis aSkaraa, ubralod `adgilobrivi~ ki ara, yvela   wevri saxelmwifosTvis mniSvnelovani sakiTxia. evropuli   zedamxedveloba ki, Sesabamisad, SeuZlebelia Tavidan iqnes   acilebuli ubralod Sefasebis zRvris moxmobisas.   4. ra safuZvlebs emyareboda Tavsaburavis tarebis akrZalvis gziT   ganmcxadeblis religiis TavisuflebaSi Careva? winamdebare   saqmeSi, mxolod erovnuli organoebisa da sasamarTloebis mier   miTiTebul mizezebze dayrdnobiT, umravlesoba zogadi da   abstraqtuli terminebiT gamoyofs or arguments: sekularizmsa da   Tanasworobas. me srulad viziareb am principebs, magram ar   veTanxmebi am saqmeSi maTi gamoyenebis meTodebs da Tavsaburavis   tarebis praqtikasTan dakavSirebiT maTi interpretaciis xerxebs.   me mjera, rom demokratiul sazogadoebaSi saWiroa sekularizmis,   Tanasworobisa da Tavisuflebis principebis harmonizeba da ara   romelimesaTvis upiratesobis miniWeba.   5. rac Seexeba, pirvel rigSi, sekularizms, vimeoreb, rom mas   miviCnev arsebiT principad, romelic, rogorc 1989 wlis 7 martis   sakonstitucio sasamarTlos gadawyvetilebaSi iqna dadgenili,   udavod aucilebelia TurqeTSi demokratiuli sistemis dasacavad.   Tumca religiuri Tavisuflebac ZiriTadi principia demokratiul   sazogadoebebSi. Sesabamisad, is faqti, rom didma palatam aRiara   sekularizmis   principis   Zala,   ar   aTavisuflebs   mas   valdebulebisagan, daedgina, rom islamuri Tavsaburavis tarebis   akrZalva, risi msxverplic gaxda ganmcxadebeli, aucilebeli iyo   am   principis   dacvis   `seriozul   uzrunvelsayofad   da,   Sesabamisad,   mxolod   akmayofilebda   socialur saWiroebas~.   arasadavo faqtebsa da mizezebs, romelTa legitimuroba eWvs – da   ara ubralod wuxilsa da SiSs – miRmaa, ZaluZs daakmayofilos es   moTxovnebi da gaamarTlos konvenciiT garantirebul uflebaSi   Careva. ufro metic, rodesac adgili aqvs ZiriTad uflebaSi   Carevas, sasamarTlos precedentuli samarTali naTlad adgens,   rom ubralo mtkiceba sakmarisi ar aris, is ganmtkicebuli unda   iqnes konkretuli magaliTebiT (Smith and Grady v. the United Kingdom,   wlis 27 seqtembris gadawyvetileba, punqti 89). msgavsi   magaliTebi winamdebare saqmeSi ar mouxmiaT.   6. konvenciis me-9 muxlis Tanaxmad, Tavisufleba, romelsac es   muxli moicavs, aris ara adamianis Tavisufleba, hqondes religia   (Sinagani rwmena), aramed gaamJRavnos sakuTari religia (am rwmenis   gamoxatva). miuxedavad imisa, rom sasamarTlo icavda (SesaZloa,   Zalian icavda) religiur ganwyobebs (Otto-Preminger-Institut v. Austria,   wlis 20 seqtembris gadawyvetileba; Wingrove v. the United Kingdom,   wlis 25 noembris gadawyvetileba), igi naklebad iCenda   survils, Careuliyo religiuri ritualebis aRsrulebasTan   dakavSirebul saqmeebSi (Cha’are Shalom Ve Tsedek v. France, 2000 wlis 27     ivnisis gadawyvetileba; Dahlab v. Switzerland, 2001 wlis 15 Tebervlis   gadawyvetileba), rac iRebs dacvis qvemdebare formas (ix.   gadawyvetilebis punqti 105). faqtobrivad,   Tavisuflebis aspeqti, romelsac sasamarTlo   es aris religiis   dRemde ar   dapirispirebia da arasodes hqonia SesaZlebloba, Camoeyalibebina   sakiTari azri religiuri RvTismsaxurebis garegani simboloebis   Sesaxeb, rogoricaa tansacmlis niSnulebi, romelTa simboluri   mniSvneloba   mixedviT2.   seriozulad   gansxvavdeba   Sesabamisi   rwmenis   7. saqmeze Refah Partisi and Others v. Turkey 2003 wlis 13 Tebervlis   gadawyvetilebaze miTiTebiT ganCinebaSi dadgenili iqna: `midgoma,   romelic pativs ar scems am [sekularizmis] princips, yvela   SemTxvevaSi ar moicavs religiis gamJRavnebis Tavisuflebas da   daculi ar aris konvenciis me-9 muxliT (ix. punqti 114). amgvarad,   umravlesobam daadgina, rom Tavsaburavis tareba ewinaaRmdegeba   sekularizmis princips. amiT umravlesobam sakuTari pozicia   Camoayaliba sakiTxze, romelic seriozuli debatebis sagans   warmoadgenda, saxeldobr, Tavsaburavis tarebis mniSvnelobasa da   mis damokidebulebaze sekularizmis principTan3.   winamdebare saqmeSi am tipis zogadi Sefaseba qmnis sul mcire sam   sirTules. pirveli, gadawyvetileba ar saubrobs ganmcxadeblis   argumentze _ romelzec mTavrobas ar ukamaTia _ rom mis mizans   ar   warmoadgenda   sekularizmis   principis   (romelsac   igi   eTanxmeboda) sadavod gaxda. meore, ar arsebobs mtkicebuleba imis   saCveneblad, rom ganmcxadebeli Tavisi qceviT am princips   ewinaaRmdegeboda. es aris testi, romelsac sasamarTlo yovelTvis   iyenebda sakuTar praqtikaSi (Kokkinakis v. Greece, 1993 wlis 25 maisis   gadawyvetileba; United Communist Party of Turkey and Others v. Turkey, 1998   wlis 30 ianvris gadawyvetileba). da bolos, gadawyvetileba   erTmaneTisgan ar asxvavebs maswavleblebsa da studentebs, maSin,   roca 2001 wlis 15 Tebervlis gadawyvetilebaSi saqmeze Dahlab v.   Switzerland, romelic exeba maswavlebels, sasamarTlo mkafiod xazs   usvams maswavleblis mier Tavsaburavis tarebis samodelo aspeqts   (gv. 14). roca sekularizmis principi moiTxovs, rom ganaTleba   uzrunvelyofili iqnes romelime religiis gamoxatvis gareSe da   roca   es   savaldebuloa   maswavleblebisa   da   sajaro   mosamsaxureTaTvis, radgan maT sakuTari surviliT daikaves   adgilebi neitralur garemoSi, me meCveneba, rom moswavleTa da   studentTa mdgomareoba gansxvavebuli unda iyos.   8. religiis gamJRavnebis Tavisufleba moiTxovs, rom yvelas mieces   ufleba, gamoiyenos es ufleba, damoukideblad an koleqtivSi,   sajarod an piradad, da igi eqvemdebareba ormag pirobas: ar unda   Selaxos sxvaTa uflebebi da Tavisuflebebi da safrTxe ar unda   Seuqmnas sajaro wesrigs (me-9 muxlis me-2 punqti).     rac Seexeba pirvel pirobas, igi daculi iqneboda, Tu Tavsaburavi,   romelsac ganmcxadebeli religiuri simbolos saxiT atarebda,   iqneboda gamaRizianebeli an agresiuli an gamoyenebuli iqneboda   zewolis iaraRad, reaqciis gamosawvevad, prozelitizmisa Tu   propagandisaTvis da Zirs gamouTxrida _ an miznad eqneboda   dasaxuli Ziris gamoTxra _ sxvaTa rwmenisaTvis. Tumca mTavroba   am arguments ar iSveliebda da sasamarTlos winaSe aranairi   mtkicebuleba ar arsebobda, romelic mas daarwmunebda, rom q-n   sahinis amgvari zraxvebi amoZravebda. rac Seexeba meore pirobas,   arasodes yofila warmodgenili an demonstrirebuli argumenti,   rom ganmcxadeblis mier Tavsaburavis tarebis Sedegad adgili   hqonda saswavlo procesis an universitetis yoveldRiuri   cxovrebisaTvis xelis SeSlas an raime uwesrigo qmedebas.   marTlac, mis mimarT disciplinuri samarTalwarmoeba ar aRZrula.   9. magram umravlesoba imeorebs, rom `islamuri Tavsaburavis   Sesaxeb   sakiTxis   TurqeTis   konteqstSi   ganxilvisas   gaTvaliswinebuli unda iqnes is zemoqmedeba, rac religiur   valdebulebad aRqmuli an aRiarebuli amgvari simboloebis   tarebam SeiZleba gamoiwvios maTze, vinc irCevs, es simboloebi ar   ataros~ (ix. punqti 115).   Tu religiis Tavisuflebis uflebis dacvisas mxedvelobaSi ar   miiReba konteqsti, me ar mimaCnia, sasamarTlos precedentul   samarTalze dayrdnobiT, rom is SesaZlo efeqti, romelic   Tavsaburavis tarebam simbolos saxiT SeiZleba moaxdinos maTze,   vinc mas ar atarebs, akmayofilebdes seriozul socialur   saWiroebas. Mutatis mutandis, gamoxatvis Tavisuflebis sakiTxSi (me-10   muxli)   sasamarTlos   arasodes   uRiarebia,   rom   gamoxatvis   Tavisuflebis   uflebiT   sargeblobaSi   Careva   SeiZleba   gamarTlebuli iqnes im faqtiT, rom esa Tu is idea an Sexeduleba   gaziarebuli ar iqna yvelas mier da SesaZloa Seuracxyos kidec   vinme. bolodroindel, 2003 wlis 4 dekembris gadawyvetilebaSi   saqmeze Gündüz v. Turkey sasamarTlom daadgina, rom adgili hqonda   gamoxatvis   Tavisuflebis   darRvevas,   rodesac   muslimani   religiuri lideri dapatimrebuli iqna TurqeTSi sekularuli   reJimis uxeSad gakritikebisaTvis, roca igi SariaTis kanonebis   SemoRebas mouwodebda da mxolod sekularuli xelisuflebis   organoebis mier registrirebuli qorwinebis Sedegad dabadebul   bavSvebs `nabiWvrebi~ uwoda. amgvarad, Tavsafris mSvidobianad   tarebiT sakuTari religiis gamJRavneba SeiZleba akrZaluli iqnes   maSin, roca imave konteqstSi SeniSvnebi, mimarTuli religiuri   SuRlis gasaRviveblad, daculia gamoxatvis TavisuflebiT4.   10.   maregulirebeli   SesanarCuneblad gankuTvnili RonisZiebis~   faqtobrivad,   sasamarTlos   azriT,   gansaxilveli   pluralizmis   gamarTlebaa is   normebis   _ `universitetSi   _   safrTxe, romelsac warmoSoben `eqstremistuli politikuri   moZraobebi~, `sazogadoebisTvis TavianTi religiuri simboloebisa   da religiur principebze dafuZnebuli sazogadoebis ideis~ Tavs   moxvevas   rom   cdiloben   (ix.   gadawyvetilebis   punqti   115).   sasamarTlom amas ukve mohfina naTeli 2003 wlis 13 Tebervlis   gadawyvetilebaSi saqmeze Refah Partisi and Others v. Turkey, sadac man   daadgina: `qveyanaSi, rogoricaa TurqeTi, sadac mosaxleobis   umravlesoba erT religias aRiarebs, universitetebSi gatarebuli   RonisZiebebi, romlebic emsaxureba religiuri fundamentalizmis   mimdevari moZraobebis mier zewolisagan im studentebis dacvas,   romlebic   ar   aRiareben   am   religias   an   sxva   religias   miekuTvnebian, gamarTlebulia konvenciis me-9 muxlis me-2 punqtiT~   (punqti 95).   maSin, roca yvela eTanxmeba radikaluri islamizmis Tavidan   acilebis saWiroebas, am msjelobas SeiZleba mainc seriozuli   winaaRmdegoba Seeqmnas. ubralod Tavsaburavis tareba ar SeiZleba   asocirebuli   erTmaneTisagan   Tavsaburavs,   iqnes   ganvasxvavoT   da   fundamentalizmTan   pirebi,   `eqstremistebi~,   da   aucilebelia,   romlebic   romlebic   atareben   cdiloben   Tavsaburavis, iseve, rogorc sxva religiuri simboloebis, Tavs   moxvevas.   fundamentalisti   yvela   qali,   ar aris   romelic   Tavsaburavs   atarebs,   rom   da   araferi amtkicebs,   ganmcxadebeli iziarebda fundamentalistur Sexedulebebs. is   aris axalgazrda zrdasruli qali da universitetis studenti da   gonivrulad mosalodnelia, gaaCndes unari, gauZlos zewolas.   amasTan dakavSirebiT aRiniSna, rom gadawyvetilebaSi ver aris   moyvanili amgvari zewolis konkretuli magaliTi. ganmcxadeblis   piradi interesi, esargebla religiis Tavisuflebis uflebiT da   garegani   simboloebiT   gaemJRavnebina   sakuTari   religia,   SeuZlebelia srulad gadafaros eqstremizmTan brZolis sajaro   interesma5.   11. rac Seexeba Tanasworobas, umravlesoba aqcents akeTebs qalTa   uflebebisa da sqesTa Tanasworobis dacvaze (ix. gadawyvetilebis   punqtebi 115 da 116). sapirispiro midgomiT, Tavsaburavis tareba   miCneulia qalTa gaucxoebis sinonimad. Sesabamisad, Tavsaburavis   tarebis akrZalva aRiqmeba mamakacTa da qalTa Tanasworobis   xelSewyobad. Tumca ra akavSirebs erTmaneTTan akrZalvasa da   sqesTa Tanasworobas? gadawyvetilebaSi es ar aris naTqvami.   marTlac, ra aris Tavsaburavis tarebis mniSvneloba? rogorc   aRiniSna germaniis sakonstitucio sasamarTlos 2003 wlis 24   seqtembris   gadawyvetilebaSi6,   Tavsaburavis   tarebas   erTi   mniSvneloba ara aqvs; es aris Cveuleba, romelic dakavSirebulia   sxvadasxva mizezebTan. es simbolurad aucileblad ar asaxavs   qalebis mamakacebze damokidebulebas da mavanni amboben, rom rig   SemTxvevebSi SeiZleba gaxdes qalTa emansipaciis saSualeba. rac     aklia am debatebs, esaa qalTa azri, rogorc maTi, vinc   Tavsaburavs atarebs, aseve maTic, vinc uari Tqva mis tarebaze.   12. am sakiTxTan dakavSirebiT didi palata moixmobs Tavis 2001   wlis 15 Tebervlis gadawyvetilebas saqmeze Dahlab v. Switzerland da   mohyavs citata, Cemi azriT, am gadawyvetilebis yvelaze sadavo   nawilidan,   kerZod,   aRniSnavs,   rom   Tavsaburavis   tareba   warmoadgens `Zlevamosil garegan simbolos~, romelic, `rogorc   Cans, religiuri principebiTaa qalebze Tavsmoxveuli, rac rTulia   Sejerebuli iqnes genderuli Tanasworobis principTan~ da rom   rTulia, Cveuleba `SevajeroT tolerantobis, sxvaTa pativiscemis   da, yvelaze metad, Tanasworobisa da diskriminaciis akrZalvis   principebTan,   maswavlebelma   romlebic   unda   demokratiul   gadasces Tavis   sazogadoebaSi   moswavleebs~   yvela   (ix.   gadawyvetilebis punqti 111).   sasamarTlos funqcia ar aris, gaakeTos amgvari Sefaseba, am   SemTxvevaSi erTmxrivi da negatiuri, religiis an religiuri   RvTismsaxurebis Sesaxeb, iseve, rogorc misi funqcia ar aris   zogadi da abstraqtuli saxiT gadawyvitos Tavsaburavis tarebis   mniSvneloba   Sexedulebebi.   an   ganmcxadebels   ganmcxadebelma,   Tavs   axalgazrda   moaxvios   sakuTari   zrdasrulma   studentma, ganacxada _ da araferi amtkicebs, rom rac Tqva,   simarTle ar aris rom Tavsaburavs atarebda sakuTari   – surviliT.   Tanasworobis   amasTan   dakavSirebiT   rogor   me   unda   ver   iyos   vxedav,   gamarTlebuli   sqesTa   principiT   qalisTvis imis akrZalva, misdios am Cveulebas, romelic,   sapirispiro mtkicebulebis ararsebobisas, man TviTon Tavisuflad   SeiTvisa. Tanasworoba da diskriminaciis akrZalva subieqturi   uflebebia, romlebic unda darCes maTi kontrolis qveS, vinc   uflebamosilia,   isargeblos   am   uflebebiT.   am   tipis   `paternalizmi~ winaaRmdegobaSi modis sasamarTlos precedentul   samarTalTan, romelmac me-8 muxlis safuZvelze namdvili   personaluri avtonomiis ufleba Camoayaliba (Keenan v. the United   Kingdom, 2001 wlis 3 aprilis gadawyvetileba, punqti 92; Pretty v. the   United Kingdom, 2002 wlis 29 aprilis gadawyvetileba, punqtebi 65-67;   Christine Goodwin v. the United Kingdom, 2002 wlis 11 ivlisis   gadawyvetileba, punqti 90)7. da bolos, Tu Tavsaburavis tareba   namdvilad ewinaaRmdegeba qalTa da mamakacTa Tanasworobis   princips,   saxelmwifos   daekisreba   pozitiuri   valdebuleba,   akrZalos is yvela, rogorc sajaro, ise kerZo adgilas.8   13. vinaidan, Cemi azriT, universitetis teritoriaze Tavsaburavis   tarebis akrZalva ar efuZneboda Sesafer da sakmaris safuZvlebs,   igi ar SeiZleba miviCnioT Carevad, romelic `aucilebeli iyo   demokratiuli sazogadoebisaTvis~ konvenciis me-9 muxlis me-2   punqtis mniSvnelobiT. am garemoebebSi adgili hqonda konvenciiT     garantirebuli ganmcxadeblis religiis Tavisuflebis uflebis   darRvevas.   B. ganaTlebis ufleba   14. absoluturad veTanxmebi umravlesobis gadawyvetilebas, rom   ganmcxadeblis saCivari ganxiluli unda iqnes pirveli damatebiTi   oqmis me-2 muxlis WrilSic. komisiis moxsenebaSi 1965 wlis 24   ivnisis saqmeze `belgiaSi enis gamoyenebis Sesaxeb kanonis   konkretuli aspeqtebis Sesaxeb~ ukve aRiniSna, rom es debuleba   gamoiyeneba   umaRles   da   sauniversiteto   ganaTlebasTan   mimarTebaSi. gadawyvetileba marTebulad aRniSnavs, rom `ar   arsebobda mkafio gamyofi xazi umaRles da sxva formis   ganaTlebas Soris~ da uerTdeba evropis sabWos mimarTulebas   `adamianis uflebebisa da ZiriTadi Tavisuflebebis dacvisa da   demokratiis   gaZlierebis   saqmeSi   umaRlesi   ganaTlebis   mniSvnelobisa da gadamwyveti rolis Sesaxeb~ (ix. gadawyvetilebis   punqti 136). ufro metic, radgan ganaTlebis ufleba niSnavs yvelas   adamianis uflebas, isargeblon saganmanaTleblo saSualebebiT,   didi palata aRniSnavs, rom saxelmwifos, romelmac umaRlesi   saganmanaTleblo   dawesebulebebi   daaarsa,   `daekisreba   valdebuleba, uzrunvelyos am saSualebebis xelmisawvdomobis   qmediTi ufleba~, diskriminaciis gareSe (ix. gadawyvetilebis   punqti 137).   15. magram Tumca didi palata xazs usvams, rom demokratiul   sazogadoebaSi ganaTlebis ufleba adamianis sxva uflebebisagan   ganuyofelia (ix. gadawyvetilebis punqti 137), gasakviri da   dasanania, rom Semdgom igi ganmcxadebels arTmevs am uflebas   iseTi safuZvliT, romelic me arc Sesaferad da arc sakmarisad   ar meCveneba. ganmcxadebeli, religiuri safuZvliT, ar cdilobda   bodiSi mieRo raime qmedebisaTvis da ar iTxovda cvlilebebis   Setanas sauniversiteto kursebSi, romlebsac igi eswreboda   (gansxvavebiT saqmisagan Kjeldsen, Busk, Madsen and Pedersen v. Denmark,   wlis 7 dekembris gadawyvetileba). mas ubralod surda   daesrulebina   swavla   imave   pirobebSi,   romlebic   hqonda   universitetSi Caricxvisa da sauniversiteto karieris pirvel   wlebSi, roca igi Tavisufali iyo, yovelgvari problemis gareSe   etarebina Tavsaburavi. me mimaCnia, rom ganmcxadeblisaTvis   leqciebsa da gamocdebze (romlebic medicinis fakultetis   kursebis nawils warmoadgenda) daswrebis akrZalviT mas de facto   Seelaxa universitetis xelmisawvdomobis ufleba da, Sesabamisad,   ganaTlebis uflebac.   16. didma palatam `analogiurad~ Camoayaliba samotivacio nawili   konvenciis me-9 muxlis Tanaxmad dawesebuli Carevis Sesaxeb da   daadgina, rom ganaTlebis uflebasTan dakavSirebiT gakeTebuli     analizi `ar SeiZleba am SemTxvevaSi gamovyoT me-9 muxlTan   mimarTebaSi sasamarTlos mier miRweuli daskvnebisagan~, radgan am   debulebiT   mxedvelobaSi   miRebuli   Sexedulebebi   `zustad   gamoiyeneba pirveli damatebiTi oqmis me-2 muxlis Tanaxmad   gakeTebul saCivarTan mimarTebaSi~ (ix. gadawyvetilebis punqti   157). amasTan dakavSirebiT mimaCnia, rom palata udavod marTali   iyo, roca Tavis 2004 wlis 30 noembris gadawyvetilebaSi daadgina,   rom `calke ganxilvis sagani~ ar warmoiSoboda pirveli   damatebiTi oqmis me-2 muxlTan dakavSirebiT, radgan garemoebebi   da argumentebi emTxveoda me-9 muxlTan dakavSirebiT ganxilul   garemoebebsa da argumentebs, romelTa mimarTac sasamarTlom   daadgina, rom adgili ar hqonia darRvevas.   rogoric ar unda iyos pozicia, me ar makmayofilebs is, rom   religiuri Tavisuflebis mimarT gakeTebuli motivacia `srulad   gamoiyeneba~ ganaTlebis uflebasTan mimarTebaSi. cnobilia, rom es   ukanaskneli   ufleba   absoluturi   ar   aris   da   SeiZleba   daeqvemdebaros SezRudvebs, im pirobiT, rom isini imdenad ar   Seamcireben am uflebis farglebs, rom daakargvinon arsi da   efeqturoba. es SezRudvebi aseve winaaRmdegobaSi ar unda movides   konvenciiT gaTvaliswinebul sxva uflebebTan, radgan konvenciis   debulebebi miCneulia erTianobad. amas garda, Sefasebis zRvari   negatiuri valdebulebebisas ufro viwroa da sasamarTlom,   nebismier SemTxvevaSi, ukanasknel saSualebad unda ganixilos,   iqna Tu ara daculi konvenciis moTxovnebi. da bolos, SezRudva   ganaTlebis uflebis Sesabamisi mxolod maSin iqneba, Tu   gamoyenebul saSualebebsa da im mizans Soris, romelsac isini   emsaxurebian, proporciuli urTierTdamokidebuleba iarsebebs.   17. ra mdgomareoba iyo winamdebare saqmeSi? me aq ar mivyvebi   debatebs religiis Tavisuflebis uflebasTan dakavSirebiT,   aramed Semovifarglebi ganmcxadeblis ganaTlebis uflebaze   dawesebuli   SezRudvebis   proporciulobasTan   dakavSirebiT   damatebiTi elementebis aRniSvniT.   imiT daviwyeb, rom universitetis organoebs, sanam ganmcxadebels   leqciebsa da gamocdebze daSvebaze uars etyodnen, sxva   saSualebebi unda gamoeyenebinaT, unda daerwmunebinaT igi   (magaliTad, mediaciis gziT), uari eTqva Tavsaburavis tarebaze da   ise gaegrZelebina swavla, anda unda uzrunveleyoT sajaro   wesrigis SenarCuneba universitetis teritoriaze, Tu igi aSkarad   riskis qveS idga.9 saqme is aris, rom aranairi mcdeloba ar   yofila, gamoeyenebinaT iseTi RonisZiebebi, romelTac naklebad   mtkivneuli efeqti eqneboda ganmcxadeblis ganaTlebis uflebaze.   Cemi meore argumenti is aris, rom ganmcxadeblis mier leqciebze   daswrebis   daqvemdebarebiT   im   pirobaze,   rom   uari   eTqva   Tavsaburavis tarebaze da am moTxovnis daucvelobis SemTxvevaSi     universitetSi daswrebis akrZalviT administraciam ganmcxadebeli   aiZula, qveyana daetovebina da swavla daesrulebina venis   universitetSi. mas, amgvarad, alternativa aRar darCa. Tumca 2000   wlis 27 ivnisis gadawyvetilebaSi saqmeze Cha’are Shalom Ve Tsedek v.   France alternatiuli gzis arseboba erT-erTi faqtori iyo,   romelic sasamarTlom mxedvelobaSi miiRo imis dadgenisas, rom   adgili ar hqonda konvenciis darRvevas (punqtebi 80 -81). da   bolos, didma palatam sasworze ar dado sapirispiro interesebi,   kerZod ki, erTis mxriv, ganmcxadeblis mier miRebuli zarali,   romelsac sakuTari religiuri aRmsareblobis gamo ara marto   SesaZlebloba CamoerTva, TurqeTSi swavla daesrulebina, aramed   aseve, misTvis SeuZlebeli Canda samSobloSi dabruneba da   sakuTari profesiiT muSaoba, im siZneleebis gaTvaliswinebiT, rac   iq arsebobda ucxouri diplomis aRiarebasTan dakavSirebiT, da,   meores mxriv, TurqeTis sazogadoebis mier ganmcxadeblisaTvis   universitetis teritoriaze Tavsaburavis tarebis akrZalviT   miRebuli sargebeli.   am garemoebebSi gonivrulad SeiZleba gakeTdes daskvna, rom   ganmcxadeblisaTvis leqciebsa da gamocdebze daswrebis akrZalva   da Semdgom universitetidan garicxva araefeqturs xdida mis   uflebas ganaTlebaze da, Sesabamisad, akninebda Tavad am uflebis   arss.   18. garda amisa, ismis kiTxva, ganaTlebis uflebis amgvari   SezRudva, saboloo jamSi, xom ar utoldeboda ganmcxadeblis   mimarT religiuri safuZvliT diskriminaciis irib daSvebas. Tavis   wlis 4 oqtombris #1464 (2005) rezoluciaSi evropis sabWos   saparlamento asambleam wevr saxelmwifoebs Seaxsena, rom   mniSvnelovani iyo `maT teritoriaze mcxovrebi yvela qalis   srulad   dacva   religiuri   an   religiasTan   dakavSirebuli   safuZvliT maTi uflebebis darRvevisagan~.   19. ufro Rrmad rom ganvsajoT, sekularizmisa da Tanasworobis   saxeliT ganmcxadeblis universitetidan garicxvis daSvebiT   umravlesobam   aRiara   misi   garicxva   zustad   iseTi   tipis   liberaluri garemodan, sadac aseTi Rirebulebebis namdvili   mniSvneloba SeiZleba Camoyalibdes da ganviTardes. universiteti   uzrunvelyofs codnis xelmisawvdomobas, romelic Tavisufali da   damoukidebelia yvela organosagan. am tipis gamocdileba ufro   efeqturi saSualebaa sekularizmisa da Tanasworobis principebis   Sesaxeb codnis asamaRleblad, vidre ara nebayoflobiTi, aramed   Tavsmoxveuli valdebuleba. tolerantobas dafuZnebuli dialogi   religiasa da kulturebs Soris TviTon ganaTlebaa, ase rom   ironiulia axalgazrda qalisTvis ganaTlebis uflebis CamorTmeva   Tavsaburavis gamo. qalTa Tavisuflebisa da Tanasworobis dacva   ar niSnavs maTTvis sakuTari momavlis gadawyvetis Sansis     CamorTmevas. akrZalvebi da garicxvebi imas asaxavs, rom es   RonisZiebebi gansazRvrulia Rrma fundamentalizmis   aRmosafxvrelad. aq, rogorc yvelgan sxvagan, riski nacnobia:   rwmenis radikalizacia, Cumi garicxva, religiur skolebSi   dabruneba. miwis kanoniT uaryofis gamo axalgazra qalebi   iZulebulni arian, daubrundnen TavianT kanons. rogorc viciT,   Seuwynarebloba warmoSobs Seuwynareblobas.   20. vamTavreb imis aRniSvniT, rom es sakiTxebi aseve ganxiluli   unda iqnes rasizmisa da Seuwynareblobis winaaRmdeg moqmedi   komisiis (ECRI) mier 2005 wlis ivnisSi gamoqveynebul wliur   moxsenebaSi   Camoyalibebuli   mimoxilvebis   fonze,   sadac   gamoTqmulia SeSfoTeba arsebuli mtruli klimatis gamo im   pirebis misamarTiT, romlebic arian an sxvebs miaCniaT, rom arian   muslimanebi, da sadac aRniSnulia, rom situacia momavalSi   yuradRebasa da moqmedebas moiTxovs.10 upirvelesad ki isev da isev   unda gavimeoroT, rom fanatizmisa da eqstremizmis Tavidan   acilebisa   da   aRmofxvris   saukeTeso   saSualeba   adamianis   uflebebis dacvaa.   S. VAN DROOGHENBROECK, ‘LA PROPORTIONNALITÉ DANS LE DROIT DE LA CONVENTION   européenne des droits de l’homme. Prendre l’idée simple au sérieux.’, Brussels, Bruylant, 2001.   E. BREMS, The Approach of the European Court of Human Rights to Religion, ix. Th. MARAUHN   (ed.), ‘Die Rechtsstellung des Menschen im Völkerrecht. Entwicklungen und Perspektiven’, Tübingen,   Mohr Siebeck, 2003, gv. 1 et seq.   E. BRIBOSIA and I. RORIVE, ‘Le voile à l’école : une Europe divisée’, Revue trimestrielle des droits de   l’homme, 2004, gv. 958.   S. VAN DROOGHENBROECK, ‘Strasbourg et le voile’, Journal du juriste, 2004, #34, gv. 10.   E. BRIBOSIA and I. RORIVE, ‘Le voile à l’école : une Europe divisée’, op. cit., gv. 960.   germaniis federaluri sakonstitucio sasamarTlo, 2003 wlis 24 seqtembris   meore ganyofilebis gadawyvetileba, 2BvR 1436/042.   S. VAN DROOGHENBROECK, ‘Strasbourg et le voile’, op. cit.   E. BRIBOSIA daI. RORIVE, ‘Le voile à l’école : une Europe divisée’, op. cit., gv. 962.   O. DE SCHUTTER AND J. RINGELHEIM, ‘La renonciation aux droits fondamentaux. La libre disposition   du soi et le règne de l’échange’, CRIDHO Working paper series 1/2005.   rasizmisa da Seuwynareblobis winaaRmdeg moqmedi evropuli komisia, `wliuri   moxseneba komisiis saqmianobis Sesaxeb, romelic moicavs periods 2004 wlis 1   ianvridan 31 dekembramde~, doc. CRI (2005)36, strasburgi, ivnisi, 2005 w.   61

© Rada Europy / Europejski Trybunał Praw Człowieka, źródło: HUDOC (hudoc.echr.coe.int), pozyskano 14.07.2026. · Źródło